Konteksts
“…tādi cilvēki, kas nelieto kultūru un mākslu, nepastāv vispār. Tā vienkārši veidotas mūsu smadzenes – bez mākslas un kultūras cilvēks principiāli nevar eksistēt. Tas, ka cilvēks reizēm nepamana to, ka kultūra ir visapkārt, ir cits jautājums. Mēs jau arī nepamanām, ka elpojam gaisu, kamēr galvā kāds neuzliek celofāna maisiņu!”
Rūta Muktupāvela, LKA rektore, profesore
Māksla ir nokāpusi no “ziloņkaula troņa” …, kļūstot par patiesu mūsu dzīves centru. …. māksla ir daļa no viņu augšanas procesa. No viņu dzīves.
Tadeušs Ropaks (Thaddaeus Ropac), austriešu galerists
Laikā, kad gan indivīdu, gan valstu dzīves kvalitāti aizvien vairāk ietekmē spēja būt radošiem, kritiski domājošiem, inovatīviem un uz sadarbību orientētiem, pieaug kultūras izpratnes un izpausmes kompetences nozīme. Lai reaģētu uz šo izaicinājumu un nodrošinātu iespēju skolu jaunatnei regulāri sastapties ar autentiskām kultūras un mākslas norisēm, Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros tika izveidota kompleksa, starpdisciplināra kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”, kas visā valstī darbojas kopš 2018. gada septembra un katru mācību gadu aptver vairāk nekā 200 000 Latvijas bērnu un jauniešu.
Mērķis un konceptuālais ietvars
Kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” mērķis ir dot iespēju Latvijas skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises (mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā), sasaistot tās ar mācību un audzināšanas darbu, tā mazinot sociālo nevienlīdzību un stiprinot jaunās paaudzes pilsoniskuma un valstiskās piederības apziņu.
Kultūras norišu iepazīšana sniedz iespēju:
• sekmēt izglītības satura apguvi, veicinot skolēnu interesi un motivāciju mācīties;
• rūpēties par skolēnu emocionālo labsajūtu un mentālo veselību;
• dažādot informācijas ieguves veidus (piem., alternatīva un papildinājums grāmatām utt.)
• sadarboties ar vecākiem, parādot mūsdienīgu mācību procesu un sniedzot pieeju kultūras norisēm Latvijā;
• paplašināt skolotāju savstarpējo sadarbību un sadarbību izglītības iestādes līmenī.
Programma nostiprina sabiedrības izpratni par kultūras īpašo lomu personības attīstībā, kā arī sniedz nozīmīgu ieguldījumu kultūras nozarē, sekmējot jaunu kultūras produktu veidošanu bērnu un jauniešu auditorijai, paaugstinot radošo profesionāļu nodarbinātību, kā arī veidojot nākotnes auditoriju.
Programmas norisei kopumā un izglītības iestādes līmenī jānodrošina šādi pamatprincipi:
• visu skolēnu iesaiste, nodrošinot līdztiesīgumu kultūras norišu pieejamībā;
• tradicionālo kultūras vērtību un laikmetīgās kultūras un mākslas norišu līdzsvars;
• saikne ar tiešo mācību saturu un procesu, lai sekmētu nacionālā izglītības standarta mērķu sasniegšanu;
• kultūras un izglītības profesionāļu sadarbība.
Laikā, kad inovatīva domāšana, radoša problēmu risināšana un elastība tiek augstu vērtētas, jo tās ir ļoti nepieciešamas, lai gūtu panākumus šodienas ekonomikā, tieši mākslas sniedz visspēcīgākās metodes šo spēju attīstīšanai.
Kellija Polloka (Kelly Pollock), COCA-Center of Creative Arts direktore
Programmas saturs
Programmas saturu veido daudzveidīgas, profesionāli veidotas kultūras norises, kas dod iespēju skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes, ko piedāvā valsts un pašvaldību, kā arī neatkarīgās kultūras institūcijas un radošie profesionāļi, un kas iekļautas programmas piedāvājumā.
- Visplašākā informācija par programmā rekomendētajām kultūras norisēm atrodama Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā esošajā tabulā, atsevišķi izdalot digitālās un klātienes norises.
-
Valsts kultūras iestāžu (tas ir, valsts kapitālsabiedrību teātru, koncertiestāžu, muzeju u. c.) piedāvājums var tikt izmantots programmas saturā arī tad, ja norise/-s nav specifiski norādītas apkopojuma tabulā.
-
Kultūras norises, kas nav pieejamas regulāri un ilgstoši (piemēram, izstādes vai īpaši koncerti, kas notiek tikai vienu reizi), piedāvājuma tabulā netiek iekļautas.
- Aktuālāko norišu izlases atrodamas ikmēneša jaunumu lapās, kas pieejamas mājaslapā.
- Pedagogi lemj par rekomendēto kultūras norišu atbilstību noteiktai vecumgrupai un sasaisti ar mācību un audzināšanas darbu.
- Par norisēm, kas nav atrodamas nevienā no šiem resursiem, jāpārliecinās, vai tās atbilst programmas mērķim, sazinoties ar programmas “Latvijas skolas soma” komandu, rakstot uz e-pastu: pasts@latvijasskolassoma.lv.
Kā tiek papildināts programmas saturs
Jaunu norišu veidošana notiek pēc mākslinieku un kultūras institūciju pašu iniciatīvas, izmantojot pašfinansējumu vai arī Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas atbalstu.
Norišu saraksts tiek regulāri papildināts. Jaunās kultūras norises pieteikums jāsagatavo un jāiesūta programmas birojā. Pieteikumi tiek izskatīti divu nedēļu laikā.
Programmas administrēšana un budžeta izmantošana
Finanšu līdzekļi tiek piešķirti izglītības iestāžu dibinātājiem atbilstoši faktiskajam skolēnu, kuri klātienē apgūst pamata un vidējās vispārējās un profesionālās izglītības programmas, skaitam iepriekšējā mācību gada septembrī, reizinot to ar Ministru kabineta noteikumos norādīto koeficientu.
"Latvijas skolas soma" piešķirtais finansējums tiek izmantots:
- kultūras un mākslas norišu apmeklējumiem mācību procesa ietvaros, sedzot pasākuma piekļuves (ieejas) maksu vai maksu par digitāla pasākuma norises nodrošināšanu, transporta pakalpojumu izmaksas
- izglītības iestādēs notiekošo viesizrāžu un profesionālo radošo projektu, izrāžu, performanču, muzejpedagoģisko nodarbību utt. norišu izmaksām.
Izglītības iestāžu dibinātāju, t. sk., pašvaldību atbildība ir sadarbībā ar skolu administrācijām un pedagogiem izstrādāt maksimāli efektīva līdzekļu izlietojuma plānu, kas aptver visus skolēnus un sniedz daudzpusīgu kultūras pieredzi. Vajadzības gadījumā iespējams koordinēt vairāku skolu sadarbību. Katrā pašvaldībā darbojas programmas koordinators; tādi ir arī izglītības iestādēs.
Programmas izveide, rezultāti un ilgtermiņa ietekme
Ideja par programmu, kas nodrošina kultūras pieejamību visiem skolēniem, radās jau pirms Latvijas valsts simtgades un bija iekļauta kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam “Radošā Latvija” un “Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam”. Iespēju ideju pārvērst realitātē nodrošināja simtgades programmas ietvaros piešķirtais finansējums.
Balstoties uz esošās situācijas izpēti, citu valstu pieredzi un kultūras un izglītības nozaru pārstāvju viedokļiem, pirmo reizi tika veidots šādas kultūrizglītības programmas Latvijas modelis.
Kultūras pakalpojumu sniedzēju aptauja 2021. gada pavasarī liecina:
74% – programma “Latvijas skolas soma” veicinājusi jaunu un inovatīvu norišu radīšanu bērniem un jauniešiem;
63% – palielinājusies pieejamā mērķauditorija;
56% – palielinājies kultūras norišu pieprasījums un skolēnu zināšanas un izpratne par kultūras norišu daudzveidību.
2019. gadā skolēni no visas Latvijas pieredzēja apmēram 14 000 norises, kas notika skolās un kultūras iestādēs. 2021. gada pirmajā pusgadā, kad Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ bija iespējamas tikai attālinātas mācības, skolēni digitāli piedalījās ne mazāk kā 6 000 kultūras norisēs. Tas izaicinājumu pilnajā laikā palīdzēja ne vien skolēniem un skolotājiem, bet arī skolēnu ģimenēm.
Kopsavilkums
Kopš 2018. gada rudens kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” nodrošina skolēniem valsts apmaksātu iespēju regulāri iepazīt Latvijas kultūras vērtības un laikmetīgās izpausmes. Šī pieredze sniedz skolēniem māksliniecisku baudījumu, raisa pārdomas par personīgi nozīmīgiem un sabiedriski aktuāliem jautājumiem, izklaidē un vienlaikus palīdz paplašināt redzesloku un apgūt mācību saturu.
Aptverot visus skolēnus pamata un vidējās izglītības posmā, t.sk., profesionālās izglītības sistēmā, mazinās sociālā nevienlīdzība un tiek spēcināts pieredzē balstīts lepnumu par savu valsti un tās cilvēkiem. Veidota kā holistiska, starpdisciplināra programma, "Latvijas skolas soma" apvieno resursus un veicina sinerģiju kultūras un izglītības jomu darbībā.
Paldies visiem, kas veido un īsteno programmu “Latvijas skolas soma”!