Latviešu vēsturiskās zemes – Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēlija – ir vēsturiski veidojušās Latvijas daļas, kuras raksturo unikāla kultūrvēsturiskā vide un tās iedzīvotāju kopējā identitāte. Latviešu vēsturiskajās zemēs uz kuršu, latgaļu, sēļu un zemgaļu sentautu, kā arī seno pirmiedzīvotāju – lībiešu – kultūras un valodas bāzes veidojusies latviešu nācija.

Katrā latviešu vēsturiskajā zemē ir savas unikālas un atšķirīgas latvietības iezīmes, tradīcijas, valodas paveidi, kā arī savdabīga kultūrvēsturiskā vide. Latvietības iezīmju daudzveidība, divas latviešu rakstu valodas tradīcijas, latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskā vide un to ilgtspēju veicinošās vietējo kopienu uzturētās kultūrtelpas ir latviešu nācijas kopēja bagātība.

2021. gada jūnijā Latvijas Republikas Saeima pieņēma Latviešu vēsturisko zemju likumu ar mērķi veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Ar pilsētu un pagastu piederību vēsturiskajām zemēm var iepazīties Latviešu vēsturisko zemju likumā. Centrālā statistikas pārvalde un uzņēmums “Jāņa sēta” izveidojusi Latvijas karti ar iezīmētām vēsturisko zemju robežām (kartes labajā augšējā stūrī atzīmējot “Vēsturiskās zemes”).

Lai koordinētu valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos par latviešu vēsturisko zemju identitāti, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tika izveidota Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome.

 

Aktuāli 2022. gadā:

  • nodrošināt Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna 2023.–2027. gadam izstrādi;
  • nodrošināt Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomes darbību;
  • koordinēt sadarbību starp latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm, NVO un kopienu pārstāvjiem.