Nemateriālais kultūras mantojums (NKM) ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos – atsevišķi indivīdi –  atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību. 

  • 2016. gada 1. decembrī Latvijā stājās spēkā Nemateriālā kultūras mantojuma likums
  • Kopš 2017. gada tiek veidots Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kurā 2017. gadā iekļautas sešas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, 2018. gadā – astoņas, 2019. gadā – trīs, 2020.gadā - piecas vērtības.
  • Latvijas NKM sarakstā iekļautas arī divas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības – Baltijas Dziesmu un Deju svētku tradīcija un simbolisms un Suitu kultūrtelpa, kas ir iekļautas UNESCO starptautiskajos sarakstos.

Aktuāli 2021. gadā:

  • Nodrošināt atskaišu sagatavošanu par UNESCO starptautiskajos sarakstos iekļautajām vērtībām un par UNESCO 2003.gada Konvencijas īstenošanu Latvijā
  • Nodrošināt Latvijas Nemateriālā kultūras saraksta vērtībām veltītās izstādes “Saimes galds” īstenošanu Latvijas pilsētās un novados.
  • Nodrošināt jaunu pieteikumu pieņemšanu un izvērtēšanu Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam.
  • Organizēt Nemateriālā kultūras mantojuma padomes veiksmīgu darbību.
  • Rīkot svinīgo ceremoniju nemateriālā kultūras mantojuma vērtību apliecinājumu pasniegšanai.
  • Īstenot profesionālās pilnveides kursus un seminārus nemateriālā kultūras mantojuma jomās visiem interesentiem.