Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2025” Rīgas dienā pāri Brīvības laukumam, Rātslaukumam, Mazās ģildes dārzam un Festivāla laukumam skanēs visu festivāla dalībnieku sagatavotās programmas par valodu – savas puses īpatnējiem vārdiem, īpašajiem cilvēku stāstiem, pārpratumiem un ļaužu valodām, dabas – putnu, mežu, koku, ziedu, dzīvnieku – valodu, dejas soļu un mūzikas instrumentu valodu. Pār Rīgas bruģi, ielām, laukumiem un skvēriem skanēs latgaliešu, sēļu, kurzemnieku, zemgaliešu, vidzemnieku, lībiešu un arī pašu rīdzinieku balsis un stāsti.
Festivāla folkloras kopu dienas koncertu “Pāri skan” ieceri režisors Sandis Kalniņs stāsta: “Ik uz soļa mēs satiekamies ar valodu un tās krāšņo, atšķirīgo skanējumu. Ik uz soļa – pilsētvides koncertos, ar to būs iespējams satikties un iepazīties daudz personiskāk. Pilsētvides koncerti atklās valodas skanējumu ikvienam festivāla apmeklētājam, gan tam, kurš valodu saklausījis pa gabalu, gan tam, kurš īpaši nācis to sadzirdēt. Katrā no norises vietām varēsim dzirdēt visu novadu pārstāvētās izloksnes un īpašo valodas mantojumu. Vidzemes, Zemgales, Sēlijas, Kurzemes un Latgales skanējums vienlaicīgi satiksies gan Brīvības laukumā, gan Rātslaukumā, gan Festivāla laukumā un arī Mazās ģildes dārzā.”
Dalībnieki: “Sveicinojam, vielejam”, “Leiči”, “Olūteņš”, “Pelēči”, “Atzola”, “Soldanī”, “Olūts”, Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis, Briežuciema tautas nama etnogrāfiskais ansamblis, “Lākači”, “Ladodeja”, “Svitene”, “Dāre”, “Pērlis”, “Mežābele”, “Pūrs” (Matīši), Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, Nīcas etnogrāfiskais ansamblis, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, “Zīle”, “Suitu vīri”, “Pēterpogas”, “Druvas Zemturi”, “Pūnika”, “Alšvangas spēlmaņi”, “Pill tīn”, “Suitu sievas”, “Sabiles ogas”, “Ceidari”, “Saucējas”.
Līdzās koncertam – nemateriālā kultūras mantojuma vērtību demonstrējumi, amatnieku darinājumu un mājražotāju tirdziņš, amatnieku prasmju demonstrējumi (Rātes pasāžā). Pēc koncerta (17.00–18.30) – festivāla dalībnieku gājiena sagaidīšana ar “Skaņumājas muzikantiem”, “Cielavas spēlmaņiem” un kapelu “Sveicinojam, vielejam”.