Latvijas Nacionālais kultūras centrs kopā ar Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Norvēģijas kolēģiem turpina darbu pie jaunā Eiropas Kultūras ceļa Singing Heritage Route izveides.
Novembra sākumā kopā ar Eiropas Komisijas ekspertu Pjotru Mihalovski viesojāmies Igaunijas dienvidos - Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu, Kodaveres kultūras mantojuma centrā, Kolkjas Vecticībnieku muzejā pie Peipusa ezera, Setu institūtā Verskā un Setu sētā Obinitsā.
Tikšanās noslēgumā Igaunijas Nacionālajā muzejā (Eesti Rahva Museum) notika diskusijas par topošā Eiropas Kultūra ceļa potenciālo ietekmi uz reģionu attīstību, sadarbības tīklu veidošanu dažādos līmeņos un par nākotnes iespējām maršrutu paplašināt, ietverot arī citas Eiropas valstis.
Topošā Eiropas Kultūras ceļa Singing Heritage Route izveidē ir iesaistītas institūcijas no piecām valstīm, kas jau 2021. gadā izveidoja asociāciju, lai koordinētu sadarbību un izstrādātu jaunā Eiropas kultūras ceļa pieteikumu iesniegšanai Eiropas Komisijā. Asociācijā ir apvienojušās dažādas organizācijas no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Norvēģijas – Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Latgales Tūrisma asociācija “Ezerzeme”, biedrības “Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs” un Nemateriālā kultūras mantojuma centrs “Upīte” (Latvija), Igaunijas Nacionālais muzejs, Igaunijas Literatūras muzejs, biedrība “Sīpolu ceļš” (Sibula Tee), Setu institūts un Dienvidigaunijas tūrisma klasteris (Igaunija), Etniskās kultūras centrs un Tūrisma asociācija Visit Biržai (Lietuva), Rūnu dziesmu akadēmija, biedrība Via Karelia, Karēlijas Lietišķo zinātņu akadēmija (Somija) un Kven Finn Association (Norvēģija).
Eiropas Kultūras ceļi ir 1987. gadā Eiropas Padomes izveidota programma, lai sabiedrībai, kas labprāt ceļo, demonstrētu, kā dažādu valstu kultūra un kultūras mantojums sniedz pienesumu kopīgajam Eiropas mantojumam. Latvija šobrīd ir iesaistīta piecos Eiropas kultūras ceļos: Hanzas ceļš, Jūgendstila ceļš, Vikingu ceļš, Industriālā mantojuma ceļš un Romas ceļš (Romea Strata).
Attēlā: Setu institūta pētniece Helena Kulvika un Igaunijas Nacionālā muzeja Izstāžu departamenta vadītājs Kristjans Raba.