Latvijas skolas soma
Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija, dizaina birojs “H2E”. Publicitātes foto
Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcija, dizaina birojs “H2E”. Publicitātes foto

Programmas “Latvijas skolas soma” komanda sadarbībā ar dažādu kultūras nozaru ekspertiem turpina rakstu sēriju, lai iepazīstinātu ar kādu no programmā iekļautajām kultūras nozarēm. Šomēnes fokusā dizaina nozare.

Kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma” sniedz iespēju skolēniem iepazīt Latvijas mākslas un kultūras norises visā plašajā spektrā – mūzikā, teātrī, dejā, cirkā, vizuālajā mākslā, kino, arhitektūrā, dizainā, materiālajā un nemateriālajā kultūras mantojumā, literatūrā un grāmatniecībā. Dažas no šīm jomām gan skolotājiem, gan skolēniem ir tuvākas un pazīstamākas, citas neko daudz neizsaka vai nav gadījies ar tām tā īsti sastapties un iepazīties. Šīs tematiskās izlases palīdzēs akcentēt kultūras daudzveidību un padarīt saprotamāku tās dažādo nozaru specifiku bērnu un jauniešu auditorijām, kā arī vēl vienā veidā sniegs atbalstu skolotājiem.

Ingūna Elere,
LKA Kultūras un mākslu institūta zinātniskā asistente, lektore, kritiķe,
Rīgas Starptautiskā kinofestivāla kuratore

Tiesības uz kvalitatīvu dizainu

Kurā burtveidolā uzrakstīts pārbaudes darbs saņems labāku atzīmi? Vai tam ir nozīme? Jā, ir nozīme. Ir burtveidoli, kuri saturam piešķir lielāku uzticamību, un ir burtveidoli, kuri rada pretēju efektu. Tātad dizainam ir nozīme. Dizains ir komunikācijas instruments, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Dizains lielākā vai mazākā mērā ietekmē mūs visus. Tas ir klātesošs ikkatra dzīvē neskaitāmos veidos – produktos, pakalpojumos, komunikācijā, publiskajā vidē, mājās, skolā, slimnīcā, uz ielas utt. Dizaina sociālā, kultūras, ekonomiskā un vides ietekme ir risinājumu neatņemama sastāvdaļa. Dizainam nenoliedzami ir ietekme uz sabiedrību un mūsu planētu. Labs dizains sniedz vērtību. Slikti izstrādāts dizains rada bojājumus.

Dizains var būt dažāds – kluss, skaļš, krāsains, melnbalts –, bet tas vienmēr kalpo noteiktam uzdevumam vai izaicinājumam, kuru tas risina.

Es rakstu no savas praktizējoša dizainera pozīcijas. Ikdienā strādāju ar dažāda mēroga starpdisciplināriem dizaina projektiem, esmu Latvijas dizaina izglītībā jau vairāk nekā 20 gadus, kā arī esmu starptautiskas profesionālas organizācijas SEGD (The Society for Experiential Graphic Design) dalībniece.

Dizaina birojā "H2E" mēs pieejam dizainam kā stratēģiskam, starpdisciplināram instrumentam un sakām: "Videi, kurā dzīvojam, lietām, kuras lietojam, pakalpojumiem, kurus izmantojam, jābūt kvalitatīviem, funkcionāliem un saprotamiem. Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu dizainu!"

Dizains ir domāšanas veids un prasmes. Kritiskā domāšana un radošums kopā. Dizains ir kas vairāk nekā estētika, tas ir problēmu risināšanas instruments. Dizaina uzdevums ir spēja vizualizēt un konceptualizēt netveramo. Censties radīt pasauli, kurā dizains uzlabo ekonomisko, sociālo, kultūras un vides dzīves kvalitāti. Dizainers risina gan praktiskas problēmas, ieklausoties lietotājos un apzinot kontekstu, gan attīsta utopiskas idejas un sapņo. Iniciē tēmas, risinājumus, eksperimentē, jautā, piemēram, vai, izmantojot dizainu kā stratēģisku instrumentu, mēs varam veicināt pilsonisko aktivitāti un līdzdalību vēlēšanās? 

Degvielas uzpildes stacijas “Virši” interjers, dizaina birojs “H2E”. Publicitātes foto

Uzskatu, ka Latvija kā valsts nav tik bagāta, lai varētu atļauties neizmantot dizainu vai samierināties ar vājiem un neprofesionāliem dizaina risinājumiem.

Dizains ir daudzveidīgs. Dizaina disciplīnu klāsts ir dažāds – grafikas, vizuālās komunikācijas, industriālais, produktu, telpas, interjera, ekspozīciju, modes, iepakojuma, vides, pakalpojumu, pieredzes, UI/UX, informācijas, navigācijas dizains utt. Šis saraksts tikai ieskicē daudzveidību, jo, attīstoties vajadzībām, mainās arī dizaina profesijas specializācijas. Reālajā dzīvē starp dizaina disciplīnām notiek pārklāšanās un veidojas jauni hibrīdi.

Dizains mijiedarbojas ar absolūti visām disciplīnām un profesijām, lai radītu kādas problēmas risinājumu.

Dizains ir darbības vārds. Bieži sarunu valodā mēs dzirdam vārdu "dizains", kas tiek izmantots jebkuras profesijas leksikā, lai runātu par procesiem, bet, ja mēs runājam par profesionāliem dizaina risinājumiem, tad tas ir specifisku profesionālu metodiku un prasmju kopums, kuru izmanto dizainers, lai sasniegtu rezultātu. Projektēšanas pamatā ir metodika, kas integrē funkciju, formu un pieredzi, ģenerējot konkrētam lietotājam pielāgotu risinājumu. Risinājums ir atbilde uz noteiktu problēmu, ņemot vērā ierobežojumus, kurus uzliek konteksts, un pieejamos resursus. Dizaina rezultāti ir objektīvi izmērāmi. 

Dizaina metodes ir simtiem, bet svarīgi ir apzināt dizaina procesu, kas ved pie rezultāta – problēmas definēšana, izpēte (analīze, kartēšana, novērojumi, informācijas vākšana par lietotāju, problēmu, kontekstu), idejas formulēšana un izstrāde (kartēšana, skicēšana, maketēšana, tehnisko risinājumu izstrāde), idejas attīstīšana, detalizēšana un maketēšana (pārbaudes, eksperimenti, prototipēšana, testēšana), ieviešana, realizēšana, izgatavošana (kad projekts ir izstrādāts, seko tā realizācija, vizualizēts tehniskais un informatīvais materiāls) un noslēgumā atziņas un secinājumi.

Latvijas dizains ir spēcīgs, balstoties mijiedarbībā starp amata prasmēm un klasisko mākslas izglītību, attīstījies paralēli pasaules dizaina procesiem, mijiedarbojoties amatniecībai, konstruktoriem, inženieriem, arhitektiem, māksliniekiem.

Vārdi, kas būtu jāzina Latvijas dizaina vēstures kontekstā, ir Valters Caps (1905–2003), Rīgā ražotā fotoaparāta “Minox” (1937–1942) radītājs, Ansis Cīrulis (1883–1942), grafiķis, lietišķās mākslas meistars, valsts karoga standarta un Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjera autors, Gunārs Glūdiņš (1938–2020), mopēda "Rīga–12" (1973–1979) autors un vēl daudzi citi vārdi, kuru īsā versija apkopota Latvijas Kultūras kanona Arhitektūras un dizaina sadaļā.

Grāmata “Dizaina stāsti”, dizaina birojs “H2E”. Publicitātes foto
Grāmata "Dizaina stāsti", dizaina birojs “H2E”. Publicitātes foto

Lepnumu par Latvijas dizaina izglītības skolu esmu izjutusi, iegūstot balvas par dizaina biroja "H2E" veidotiem darbiem starptautiskos konkursos, kā arī  konferencēs, daloties pieredzē par darbu pie konkrētiem risinājumiem. Mums ir sava unikāla skola, kas atspoguļojas risinājumos – kompozīcijā, krāsu paletē, stilistikā, tajā, kā mēs tveram apkārtni. Ir pilnīgi skaidrs, ka risinājumi, kas top Latvijā, atšķiras no risinājumiem Austrālijā, Amerikā, Nīderlandē, jo svarīgs ir konteksts. Piemēram, kā krīt saules gaisma Latvijā vai kāds ir mūsu vēsturiskais un sociālais konteksts. Esmu Latvijas dizaina izglītības rezultāts – mākslas skola bērnībā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola un Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedra. Izgājusi šos mākslas un dizaina izglītības posmus, ar pateicību varu novērtēt to kvalitāti.  

Dizains pievieno vērtību un pauž kultūru. Dizaineriem ir īpaši spēcīga loma kultūras mantojuma un daudzveidības veidošanā, aizsardzībā un komunikācijā mūsdienu globalizācijas apstākļos.

Piemēram, Alūksnes Bānīša stacijas ekspozīcija ar sociāliem un tehniskiem stāstiem, Latvijas Okupācijas muzejs par mūsu valsts stāstu caur okupācijām un šodienas atbildības apzināšanos vai Āraišu ezerpils ekspozīcija, kas stāsta par unikālas vietas atklāšanu Latvijā.

Dizains ir pārlaicīgs, piemēram, dizainera Valda Celma robežzīme "RĪGA", kuru viņš izstrādājis 1978.  gadā un kura sagaida mūs iebraucot Rīgā, joprojām ir mūsdienīga, skaista un aktuāla, rada lepnumu un piederības sajūtu vietai. Vai arī dizainera Holgera Elera veidotā "Rīgai 800" zīme (2001), kas tika paredzēta izstādīšanai trīs mēnešus, bet ir apskatāma joprojām.

Skats no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja īsfilmas “Dizaina stāsti”
Valdis Celms. Skats no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja īsfilmas “Dizaina stāsti”

Dizains piešķir identitāti, kas balstās vietas unikalitātē un dvēselē. Liepājas pilsētas identitāte un Alūksnes pilsētas identitāte – katra no tām manifestē savu raksturu, spēku un garu. Radītā dizaina sistēma pilsētām palīdz ikdienā komunicēt praktisku informāciju.

Dizaina daba ir domāt dziļumā, aizrakties līdz problēmas saknei ar mērķi veidot izpratni un iesaisti, autentiskumu un godīgumu. Izpētē iekļaut arī kritiskās daļas. Redzēt kopējā bildi, ne tikai spožo pusi, lai radītu patiesu ideju.

Ikviens notikums, kuru piedāvā programma "Latvijas skolas soma", ir tapis, izmantojot dizainu lielākā vai mazākā mērā kādā no procesa posmiem – ekspozīciju dizaini, filmu, koncertu komunikācijas materiāli, afišas, bukleti, publisko pasākumu telpu dizains. Dizaina loma kultūrizglītībā ir nenoliedzama, bet tā joprojām ir stiprināma.

Par to, ko cilvēkam dod dizains arī tad, ja tā nav profesionāla nodarbošanās? Es aicinu apzināties savas tiesības uz labu dizainu un pieprasīt labu dizainu, nesamierināties ar viduvēju risinājumu.

Kvalitatīvs dizains var tapt tikai tad, ja pēc tā ir pieprasījums, ja ir gudrs un tālredzīgs dizaina pasūtītājs. Tamdēļ dizainam kā kultūras sastāvdaļai un tā būtības un procesu izpratnei ir būtiska loma programmas "Latvijas skolas soma" piedāvājumā, veicinot pieprasījumu pēc laba dizaina nākotnē. Rezultātā visa sabiedrība būs ieguvēja, apzinot dizainu kā stratēģisku instrumentu dzīves kvalitātes uzlabošanai daudzās jomās.

Lai iepazītu šo nozari, rekomendēju apmeklēt Dekoratīvas mākslas un dizaina muzeja, kā arī mākslas izglītības centra "Trīs krāsas" nodarbības. Arī mēs, dizaina birojs "H2E", katru gadu veidojam četru notikumu ciklus, kuros stāstam par dizaina procesiem, metodēm, veidojam dizaina pastaigas, lai dizaina jomā ieinteresētos iepazīstinātu tuvāk ar šo bezgala saistošo un starpdisciplināro nozari – dizainu.