Uz Starptautisko folkloras festivālu “Baltica”, kas šogad no 26. līdz 29. jūnijam notiks Rīgā, Siguldas novadā un Daugavpilī, dosies 249 folkloras kopas, ansambļi un kapelas no visiem Latvijas vēsturiskajiem reģioniem. Viņu vidū būs arī 13 kolektīvi un 176 dalībnieki no Liepājas un Dienvidkurzemes novada, kuri festivāla skatēs par savu sniegumu saņēma I vai II kategoriju. Kopā ar citu reģionu pārstāvjiem viņi dejos, dziedās, spēlēs un stāstīs par unikālo un atsķirīgo savas puses valodā, kas ir šī gada festivāla tēma.
Kurzeme – trešais plašāk pārstāvētais reģions
Kopumā Kurzeme šogad festivālā ir trešais kuplāk pārstāvētais reģions ar 48 kolektīviem un 541 dalībnieku. Jau tradicionāli pirmā ir Latgale, no kuras dažādos pasākumos piedalīsies 87 kolektīvi un kopskaitā 1030 dalībnieki, bet otrā Vidzeme ar 50 kopām un 624 dalībniekiem. Rīgu pārstāvēs 30 kolektīvi un 454 dalībnieki. Festivālā piedalīsies arī 19 kopas un 303 dalībnieki no Zemgales un 9 kolektīvi ar 103 dalībniekiem no Sēlijas.
“Kurzemnieki savu valodas unikalitāti parādīja jau festivāla skatēs pērnā gada nogalē gan ar jūras zvejnieku stāstiem un izmantotajiem vārdiem, gan dažādu personību izcelšanu,” stāsta festivāla tēmas idejas autore Edeite Laime. “Dienvidkurzemnieki un liepājnieki ar saviem valodas stāstiem lika mīļi pasmaidīt un no sirds izsmieties, pabrīnīties par šīs puses īpašajiem un īpatnējiem vārdiem, kā arī nedaudz paskumt par jau zudušo – vārdiem, kas mūsdienās vairs netiek lietoti, bet dziesmās vai atmiņās vēl reizi no reizes sadzirdami.”
Jūra, zvejnieku stāsti un lietuviešu vēsmas
Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa programmu caurvija stāsts par teicēju, otaņķnieci Katrīnu Ignāti, kura kā viena no galvenajām teicējām devusi lielu ieguldījumu valodnieces Brigitas Bušmanes sastādītajā dižen apjomīgajā Nīcas izloksnes vārdnīcā. Ar dziesmām un stāstiem ansamblis izveda caur Katrīnas dzīvi – bērnībā paliekot bez vecākiem, izmācīšanos par šuvēju, sastopot īsto mīlestību Andreju un abu kopīgo pieticīgo dzīvi. Šīs puses kopu, ansambļu un kapelu repertuārā klātesoša bija jūras un ar to saistīto lietu un nodarbju tēma, kā arī neiztika bez tuvo kaimiņu – lietuviešu – ietekmes vēsmām.
Nīcas etnogrāfiskais ansamblis atgādināja par dažādajiem vēju nosaukumiem savā pusē. “Tur esot jūras vējš, zemes vējš, sāmenis, saksenis, rietenis, austrenis, ziemelis un arī āzenis,” atceras E. Laime. “Nīcas sievas smej: “Ziemelis pūš pa dienu kā traks. Visu dienu! Vakarā gan piegūrst. Tas tādēļ, ka ziemelim jauna siev’, viņa ātri iet gulēt. Bet āzenim ir veca siev’, tas visu nakti elš un elš. Āzenis – tas jau ir bada vēš.” Savukārt Bārtas etnogrāfiskais ansamblis kā īpašo lietu izcēla Bārtas sīko polku, kas raksturīga tieši viņu pusei.”
Olenderi, žvanģeles, strimalas un citi vārdi
Visā Latvijā ir jau zināmi vairāki Dienvidkurzemes puses vārdi, piemēram, knauši vai naģe, bet, gatavojoties festivālam “Baltica”, skates dalībnieki atgādināja, kas ir olenderi (tālu zemju jūrnieki), ļerkāties (pļāpāt), žveņģeles (atsieta svira, kuru lieto, lai piejūgtu zirgus), strimalas (reņģes), palaņķis (piebūve), tāpat pievērsa uzmanību, ka šajā pusē ir vārdi, kurus var izrunāt gan ar s, gan š, piemēram, ‘spirgts’ un ‘špirgts’, ‘smuks’ un ‘šmuks’ un raksturīgajām izskaņām, kas dzirdamas vārdos, piemēram, meitīna, lapīna.
“Kā ceļojums cauri laikam un dažādu gadu folkloras festivāla “Baltica” norisēm un tēmām bija Liepājas aktrišu folkloras apvienības “Atštaukas” uzstāšanās, kopā atceroties savu pirmo festivāla skati 1999. gadā, ziņģēšanu Mazajā ģildē, dziedāšanu un balto jasmīna krūmu Turaidā, koncerta vadīšanu Saulkrastos, “pakritušo dūšu” Rīgā, čupošanos ar latgaliešu “Turkiem” Kuldīgā un citiem festivāla piedzīvojumiem. Ar savu programmu kopa iedvesmoja festivāla rīkotājus šī gada “Balticā” stāstnieku pasākumu veltīt ne tikai valodas, bet arī festivālā dažādos gados pieredzētā stāstiem,” stāsta E. Laime.
Dienvidkurzemnieki un liepājnieki uzstāsies Rīgā, Siguldā un Daugavpilī
Dienvidkurzemes novada un Liepājas folkloras kopas, ansambļus un kapelas varēs satikt un dzirdēt visās folkloras festivāla “Baltica” dienās. Rīgā, 27. jūnijā, festivāla norisēs piedalīsies Liepājas aktrišu folkloras apvienība “Atštaukas”, Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, Nīcas etnogrāfiskais ansamblis, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, Bunkas kultūras nama folkloras kopa “Traistēni”, Kazdangas folkloras kopa “Zīle”, Liepājas multinacionālā kultūras centra “Unisons” folkloras kopa “Jarilo”, kā arī Liepājas Bērnu un jaunatnes centra folkloras kopa “Ķocis”. 28. jūnijā uz Siguldas novadu un Turaidas muzejrezervāta Dainu kalnu dosies “Ķocis”, Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis, un folkloras kopa “Saknes”, bet 29. jūnijā, festivāla dienā Daugavpilī, ļaujot Kurzemes puses valodas košumam festivāla laikā skanēt arī Latgalē, piedalīsies Vecpils folkloras kopa “Dižlāņu īve”, Rucavas etnogrāfiskais ansamblis, Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Tautas mākslas un kultūras centrs” folkloras kopa “Vēlava”, kā arī Rucavas lauku kapela “Paurupīte”.
Par festivālu “Baltica”
Starptautiskais folkloras festivāls “Baltica” notiek kopš 1987. gada katru reizi citā Baltijas valstī. Latvijā festivāls būs jau 13. reizi, pulcējot folkloras kopas un etnogrāfiskās ansambļus, kapelas un folkloras deju kopas, amatniekus, stāstniekus un citus dzīvās kultūras mantojuma glabātājus no visām trim Baltijas valstīm. Šī gada festivāla rīkotāji ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību, Daugavpils valstspilsētas pašvaldību, Siguldas novada pašvaldību un Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli Turaidas muzejrezervātu, biedrību “Kultūrtelpa Dabā” un latgaliešu kultūras kustību “Volūda”. Atbalsta Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība. Informatīvi atbalsta Latvijas Sabiedriskais medijs. Festivāla programmu tiks izziņota maijā un tā norises apmeklētājiem būs bez maksas, savukārt Turaidas muzejrezervātā – par ieejas biļeti. Informācija par festivālu pieejama mājaslapā: http://www.festivalbaltica.lv/ un festivāla jaunumiem var sekot līdzi arī tā sociālo tīklu lapās Facebook un Instagram.
Plašāka informācija:
Jana Vērdiņa
Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja
Latvijas Nacionālais kultūras centrs