Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir izsludinājis metu konkursus par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas izstrādi un īstenošanu pieciem koncertiem: Koru lielkoncertam, Latviešu skatuviskās dejas lieluzvedumam, Pūtēju orķestru koncertam, Kokļu mūzikas koncertam un Noslēguma koncertam.
Piedāvājumi jāiesniedz LNKC klātienē (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14–7, Rīga) līdz 2026. gada 16. martam plkst. 17.00. Konkursa dalībnieks var būt fiziska vai juridiska persona, kā arī personu apvienība.
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki (Svētki) notiks 2028. gada jūlijā. Metu konkursu mērķis ir iegūt mākslinieciski augstvērtīgus Svētku koncertu mākslinieciskās koncepcijas metus, ko caurvij Svētku virstēma "Sirdsapziņa" un tās atslēgvārdi: mantojums, vērtības, gudrība, sirsnība, cieņa.
Virstēmas autors dzejnieks, publicists Henriks Eliass Zēgners: ““Sirdsapziņas” tēmas ideja izriet no tautasdziesmām un to apceres latviešu dzejas tradīcijā. [..] Tautasdziesmu vērtību sistēmā tiek godāta gudrība, čaklums, nesavtība, žēlsirdība, drosme, tās nopeļ slinkumu, skaudību, vardarbību un ļaunumu, tajās nav lišķības vai patosa. Sirdsapziņu var skatīt kā mantoto zināšanu un ētisko principu iemiesojumu cilvēkā, kas ļauj sajust labestības vērtību. Šī tēma aicina iet ceļu, kurā Dziesmu un deju svētki sniedz iespēju caur tautas mākslu konceptuāli pievērsties individuālām un kolektīvām pārdomām par nozīmīgo – garīgām un cilvēciskām vērtībām, liekot lietā poētiskā mantojuma gudrību. [..]”
Metu konkursi tiek organizēti atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajai kārtībai. Tie ir izsludināti Elektronisko iepirkumu sistēmā, un konkursu nolikumos ir noteikts pieejamais finanšu apjoms jeb līgumcena māksliniecisko koncepciju izstrādei un īstenošanai. Iesniedzot piedāvājumu, pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā cena nedrīkst pārsniegt plānoto līgumcenu. Tajā netiek ietverta pilna apjoma mākslinieciskā realizācija, audiovizuālais nodrošinājums, scenogrāfijas realizācija un producēšana, kam paredzēts atsevišķs finansējums. Tā apjoms dalībnieku zināšanai ir norādīts konkursu nolikumos.
Konkursiem paredzētas divas kārtas – metu konkurss un sarunu procedūra. Žūrijas komisijas izvērtēs dalībnieku iesniegtās metu idejas un to īstenošanas piedāvājumu, nosakot trīs visaugstāk novērtēto vietu ieguvējus. Dalībnieks, kura piedāvājums būs guvis visaugstāko novērtējumu un atbildīs kvalifikācijas prasībām, tiks aicināts uz sarunu procedūru par iepirkuma līguma nosacījumu izpildi.
Metu konkursa piedāvājums sagatavojams un iesniedzams LNKC atbilstoši nolikumos noteiktajai kārtībai, kas paredz stingru dalībnieku anonimitātes ievērošanu.
Tiešsaistes seminārs par metu konkursiem
LNKC aicina uz semināru 21. janvārī plkst. 11.00 platformā MS Teams, kurā interesentiem tiks sniegts informatīvs atbalsts metu konkursu piedāvājumu sagatavošanai. Saite uz semināru.
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku PŪTĒJU ORĶESTRU KONCERTA mākslinieciskās koncepcijas izstrāde un īstenošana
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku (Svētku) pūtēju orķestru koncerts plānots 2028. gada 7. jūlijā Xiaomi Arēnā, Rīgā.
Metu konkursā tiek gaidīti Svētku pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskās koncepcijas piedāvājumi ar spilgtu un saprotamu māksliniecisko ieceri, ko caurvij Svētku virstēma "Sirdsapziņa" un kas atklāj pūtēju orķestru repertuāra vērtības no folkloras tradīcijām līdz klasikai, parāda pūtēju orķestru, kā arī citu pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu grupu mākslinieciskās un tehniskās iespējas, akcentē spēlēt prasmi kā mūziķa pašcieņas avotu un sapratnē balstītas mijiedarbības veicinātāju ar publiku.
Par mākslinieciskās koncepcijas izklāstu
Metu konkursa mākslinieciskās koncepcijas aprakstā jāietver: Svētku pūtēju orķestru koncerta nosaukums un tā pamatojums; koncerta repertuāra izvēles principi, koprepertuāra apjoms un nepieciešamie jaundarbi; koncerta dalībnieku atlases principi, tostarp kopējais orķestru dalībnieku skaits un piesaistāmie citu žanru mākslinieki (amatieri un/vai profesionāļi); koncerta režisoriskās koncepcijas apraksts; mākslinieciskās koncepcijas īstenošanai nepieciešamais mākslinieciskais personāls un tā darba uzdevumi; īss vīzijas apraksts par Svētku pūtēju orķestru koncerta iekļaušanos Svētku kopējā programmā.
Pūtēju orķestru koncerta repertuārā jāiekļauj vienīgi latviešu mūzikas oriģinālkompozīcijas, pārlikumi, aranžējumi vai apdares pūtēju orķestrim, godā ceļot simtgadnieka komponista Gunāra Ordelovska (1927–1990) daiļradi. Ja Svētku pūtēju orķestru koncertā plānots izmantot citus pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu sastāvus, nosacījums iekļaut programmā tikai latviešu komponistu darbus paliek nemainīgs. Svētku pūtēju orķestru koncerta ilgums – līdz 3 h, neskaitot laiku pārbūvēm.
Par plānoto finansējumu
Plānotā līgumcena par visu iepirkuma priekšmeta apjomu jeb pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskās koncepcijas izstrādi un īstenošanu nepārsniedz 25 100,00 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa). Līgumcenā netiek ietverta pilna apjoma mākslinieciskā realizācija, audiovizuālais nodrošinājums, scenogrāfijas realizācija un producēšana (teritorijas tehniskā producēšana u.c.), kam paredzēts finansējums līdz 225 690,00 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Kopējās plānotās pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskās koncepcijas izstrādes un īstenošanas izmaksas veido norādītā līgumcena un meta realizācijas, producēšanas izmaksas, nepārsniedzot 250 790,00 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa). Dalībniekam, sagatavojot piedāvājumu, jārēķinās ar norādīto finansējuma apjomu. Iesniedzot piedāvājumu Sarunu procedūrai, pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā cena nedrīkst pārsniegt plānoto līgumcenu.
Metu konkursa žūrijas komisija
Iesniegtos pieteikumus vērtēs žūrijas komisija: Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) asoc. Prof. Mārtiņš Ozoliņš; režisors, dramaturgs, Latvijas Kultūras akadēmijas docents Kārlis Krūmiņš; Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Pūtēju orķestru nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, trombonists, producents Vairis Nartišs; Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestra priekšnieks, kapteiņleitnants, XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII Deju svētku Noslēguma koncerta “Kopā Augšup” radošās darba grupas pārstāvis Guntis Kumačevs; LNKC Pūtēju orķestru nozares konsultatīvās padomes eksperte, JVLMA docētāja, Latvijas Universitātes pūtēju orķestra diriģente, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. Mūzikas skolas pūtēju orķestra “Intermezzo” diriģente Māra Lemkena; Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Goda virsdiriģents, XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku pūtēju orķestru virsdiriģents Artūrs Maculevičs; LNKC Pūtēju orķestru nozares konsultatīvās padomes eksperts, Valsts izglītības attīstības aģentūras Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vecākais eksperts Egils Šķetris.
Foto - Kaspars Teilāns; LNKC