Par nozari
Nemateriālais kultūras mantojums (NKM) ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos – atsevišķi indivīdi – atzīst par sava kultūras mantojuma daļu.
2016. gada 1. decembrī Latvijā stājās spēkā Nemateriālā kultūras mantojuma likums, un Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir atbildīgs par tā īstenošanu, nodrošinot metodisko atbalstu kopienām un interešu grupām, organizējot pasākumus un sniedzot konsultācijas, kā arī nodrošinot informācijas apriti par nozarei svarīgiem jautājumiem LNKC pārvaldītajās tīmekļvietnēs un sociālo tīklu platformās.
Kopš 2017. gada tiek veidots Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kurā ir 46 nacionālās vērtības, no kurām trīs nemateriālā kultūras mantojuma vērtības – Baltijas Dziesmu un Deju svētku tradīcija un simbolisms, Suitu kultūrtelpa un Gaujas plostnieku amata prasmes ir iekļautas UNESCO starptautiskajos sarakstos.
Aktuāli 2026. gadā
- Pieteikumu pieņemšana NKM elementa iekļaušanai Nacionālajā NKM sarakstā (līdz 2026. gada 31. maijam);
- Izstādes «Saimes galds» norise Latvijas novados;
- Nodarbības skolu jauniešiem par NKM (saistībā ar izstādi «Saimes galds»);
- 2026. gadā tiek atzīmēta Nemateriālā kultūras mantojuma likuma 10 gade – to svinēsim 17. oktobrī (Starptautiskajā Nemateriālā kultūras mantojuma dienā) ar Nemateriālā kultūras mantojuma apliecinājumu pasniegšanas ceremoniju;
- Darbs pie jauna Eiropas Kultūras ceļa "Singing Heritage Route" (kopā ar Igauniju, Lietuvu, Somiju un Norvēģiju).
