Flickr
24. un 25. oktobrī Nemateriālās kultūras mantojuma centrā “Upīte” Šķilbēnu pagastā, Balvu novadā, norisinājās Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) un sadarbības partneru rīkotais seminārs “Kopienu informētība un prevencija drošībai potenciālu risku, katastrofu un militāru konfliktu situācijās”.
Pulcējoties kultūras mantojuma kopējiem no Upītes un Nautrēnu (Nautrānu) kultūrtelpām, tuvākās apkārtnes muzejiem, bibliotēkām, tautas un saietu namiem, katoļu draudzes Viļakā, Balvu novada pašvaldības darbiniekiem, kā arī piedaloties ekspertiem no LNKC, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Valsts robežsardzes, Zemessardzes, Latvijas Nacionālā arhīva, VRS Viļakas pārvaldes Bruņojuma un inženiertehnisko līdzekļu dienesta un Balvu novada pašvaldības, semināra pirmajā dienā tika sniegtas teorētiskas zināšanas par civilās aizsardzības sistēmas darbību Latvijā un rīcību dažādās krīzes situācijās, par pašvaldības lomu katastrofu un militāru konfliktu situācijās, kā arī kultūras mantojuma glābšanu un saglabāšanu dažādās krīzes situācijās.
Esot tuvu agresorvalsts robežai, īpaši aktīvas diskusijas raisījās saistībā ar pierobežas drošību, liekot uzsvaru uz drošas, pārbaudītas informācijas sniegšanu iedzīvotājiem un prasmi atpazīt dezinformāciju.
Otrā semināra dienā dalībnieki darbojās grupās, risinot VUGD sagatavotus praktiskus uzdevumus, kas sasaistīti ar reālo vidi. Tika spēlēta "Noliktavas spēle", izvērtējot dažāda materiāla priekšmetu atrašanās vietas drošību un citus aspektus. "Piecu staciju" uzdevumā kopienu pārstāvji mācījās, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās, kā arī tika veikti citi uzdevumi.
“Esot Upītes kopienā, mēs īstenojam svarīgu daļu no treniņa ICCROM [Starptautiskais kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētījumu centrs] kultūras mantojuma saglabāšanas projektā “READY” ietvaros, kas ir kopienas pilnīgošana un apvienošana. Mēs, ugunsdzēsēji, arī esam kopienas sastāvdaļa un arī varam līdzdarboties kopienas drošības organizēšanā. Mums ir padomi, ko varam dot, un iespējas sadarboties. Upītē esam pulcējušies tie, kas būt saistīti ar kādas krīzes situācijas risināšanu un, redzot vienam otru vaigā, praktiski darbojamies. Nemateriālais kultūras mantojums ir ļoti jutīgs ar to, ka tas ir saistīts ar cilvēkiem, jo cilvēki ir galvenie šīs vērtības nesēji. Un arī šī joma ugunsdzēsējiem nav sveša – mēs esam ugundzēsības tradīcijas kā nemateriālā kultūras mantojuma glabātāji. Esam priecīgi būt šeit, līdzdarboties, pilnveidoties un īstenot savu misiju – palīdzēt cilvēkiem,” uzsvēra Agrita Vītola, VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes Civilās aizsardzības sistēmas darbības koordinēšanas nodaļas vecākā inspektore.
LNKC direktore Signe Pujāte seminārā iepazīstināja ar Upītes kultūrtelpas risku novērtējumu, ko viņa īstenoja kopā ar Upītes NKM kopienas pārstāvjiem, piedaloties Starptautiskā kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētījumu centra (ICCROM) un Kultūras ministrijas rīkotajās mācībās “READY” dažādu valstu kultūras mantojuma nozares profesionāļiem, kuru praktiskā daļa norisinājās šovasar Rīgā.
Upītes kultūrtelpā rīkotais seminārs ir daļa no LNKC veicamajiem uzdevumiem “READY” mācību ietvaros, kas ilgs līdz 2026. gada februārim. “READY” projekta mērķis ir stiprināt Eiropas spējas aizsargāt visdažādākās kultūras mantojuma formas, arī NKM jeb dzīvo mantojumu, no pieaugošiem apdraudējumiem, tostarp klimata pārmaiņu izraisītām katastrofām un kompleksām ārkārtas situācijām. Projektā akcentēta vietējo zināšanu un tradīciju nozīmīgā loma gan gatavības pasākumu plānošanā, gan krīžu pārvarēšanā un atjaunošanās procesā. ICCROM īstenoto projektu finansē Eiropas Savienība programmā “Radošā Eiropa”.
Seminārā Upītē gūtā pieredze tiks ņemta vērā, izstrādājot vadlīnijas nemateriālā kultūras mantojuma aizsardzībai krīzes situācijās, ko veiks LNKC sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošo pētnieci, projekta “READY” dalībnieci Ritu Zaru.
Kultūras ministrija (KM) jau informējusi, ka šā gada februārī apstiprināts Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās; tas izstrādāts, izvērtējot dažādu organizāciju vadlīnijas un Eiropas valstu praksi kultūras mantojuma aizsardzībā un glābšanā krīzes situācijās. Samērojot labās prakses aprakstus ar pieejamajiem resursiem un pašreizējo gatavību dažādu krīžu pārvarēšanai, rasts Latvijas situācijai atbilstošu pasākumu kopums.
Plāns dod ceļa karti kultūras mantojuma vērtību aizsardzībai, nosakot iesaistīto pušu lomas, sniedz risku izvērtējumu un identificē līdz 2027. gada nogalei veicamos pasākumus, lai kultūras vērtību īpašniekiem (valdītājiem) būtu iespēja efektīvāk sagatavoties dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas vai apdraudējuma situācijās, kā arī tādā krīzes situācijā kā militārs konflikts. Plāna ieviešanā KM jau īstenojusi virkni augsta līmeņa apmācību ar starptautisku ekspertu dalību un zināšanu, prasmju pārnesi Latvijas mantojuma speciālistu vidū.