Vairāk nekā 200 mākslas un mūzikas skolu audzēkņu šogad piedalījās radošo projektu konkursā “Mantojums”, izzinot un darinot skaņu rīkus un mūzikas instrumentus. Žūrija, Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperti, izvērtēja konkursam iesniegtos darbus: svilpauniekus, tridekšņus, velna bungas, stabules, svilpītes, eglītes, rīves, grabuļus, vēja zvanus un citus, pievēršot uzmanību to skanējumam, izgatavošanas meistarībai, estētiskajām kvalitātēm.
Šī gada konkursa tēma rosināja bērnus un jauniešus gan individuāli, gan grupās pētīt Latvijā darinātus mūzikas instrumentus un veidot skaņu rīkus arī pašiem. Konkursa dalībnieki izzināja ģimenes mantojumu – senām fotogrāfijām, attēliem, saglabātiem paraugiem, atmiņu stāstiem –, kā arī iepazina muzeju krājumos esošus amatnieku darbus. Skolēni tika aicināti izgatavot savu mūzikas instrumentu vai skaņu rīku, izvēloties starp vēsturiska parauga atdarināšanu un jauna skaņu rīka radīšanu. Darbos izmantoti gan dabas materiāli – niedres, meldri, mežā atrasti zari, sēklas –, gan tradicionālie materiāli, piemēram, māls, tekstils, koks un āda.
Daudziem dalībniekiem šī bija pirmā pieredze skaņu rīku izgatavošanā. Lai veicinātu jaunu prasmju apguvi, vairākās skolās viesojās meistari un amatnieki. Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas audzēkni Jāni Ļvovu konkursa darbam – trīskāršajai niedru stabulei – iedvesmoja meistara Aleksandra Maijera vizīte skolā. No netālu Daugavas krastā augošajām niedrēm viņš veidoja stabules, eksperimentējot ar skaņas īpašībām un izgatavošanas paņēmieniem, lai panāktu labāku skanējumu. Savukārt svilpaunieku kolekcija ”Latvijas putni” tapa, iedvesmojoties no Talsu keramiķu darbnīcas “Ciparnīca” meistaru vadītām nodarbībām. Arī citviet skolās amatnieku klātbūtne radīja lieliskus sadarbības piemērus, deva audzēkņiem iespēju apgūt amatniecības prasmes un, iespējams, ieraudzīt savu nākotnes profesijas vai hobija virzienu.
Konkursa "Mantojums" rezultāti kopumā apliecina tā starpdisciplinārās pieejas nozīmi un ilgtspēju. Šādas iniciatīvas, kas veicina sadarbību un radošo izziņu, jauniem cilvēkiem, kuri vēl tikai meklē savu ceļu, ir būtiskas. "Šis bija viens no grūtākajiem darbiem, kuru man dzīvē nācies darīt, tomēr es ļoti daudz ko ieguvu. Dziļāk izpratu gan savas ģimenes vēsturi un saikni ar mūziku, gan pašus mūzikas instrumentus, kuri mūs vienoja; tagad spēju novērtēt vairāk arī man jau esošo kokli, un to darbu, ko amatnieks ir ieguldījis kokles veidošanā", stāsta konkursa dalībniece Anna Andželika Rozīte no Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, kas konkursam iesniedza kokli "Ziedlapiņas".
Sirsnīgs paldies ikvienam konkursa dalībniekam par izdomu, iedziļināšanos un aizrautību, kā arī skolotājiem par nenovērtējamu atbalstu un padomu mūzikas instrumentu un skaņu rīku radīšanā!
Konkursa darbus vērtēja Latvijas Nacionālā kultūras centra eksperti: Linda Rubena, tautas lietišķās mākslas eksperte, Agate Verbicka, tautas mūzikas un folkloras eksperte, Kārlis Jēkabsons, mūzikas izglītības eksperts.
Konkursa laureātu apbalvošanas svinīgais pasākums iecerēts šī gada septembrī Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmusvētku telpā Mežaparkā.
Ikgadējo radošo projektu konkursu “Mantojums” rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, lai rosinātu skolēnus pētīt, apzināt un apgūt Latvijas kultūras mantojumu un tradicionālās amatniecības prasmes.
Attēlā: Svilpaunieks "Meža svilpotājs". Autore: Astrīda Kalna, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola.