Kultūrizglītība
foto

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā /JVLMA/ tapusi aizraujoša un izglītojoša mūzikas apmācības datorprogramma pašiem mazākajiem - “Skaņu meža pasaka”, kas bez maksas atrodama un lietojama vietnē www.skanumezapasaka.lv   

Pasakas autore, mūzikas skolotāja un JVLMA Radošo projektu daļas vadītāja Jana Lāce stāsta: “Oficiāli tā ir augstvērtīga, metodiski pareizi sastādīta mācību programma, kurā mācību vielu bērns iepazīst, apgūst un nostiprina ar datora palīdzību. Bet būtībā tā ir pasaka, kurā kopā ar Gudro pūci trīs draugi – Lācēns, Vāverēns un Zaķēns – caur piedzīvojumiem, rotaļām, sarunām un pārdomām sāk apjaust to, kas tad īsti ir mūzika.“

Programmu veidojuši savas jomas speciālisti, kuri, paši būdami vecāki, izprotot šāda mācību līdzekļa – spēles – nepieciešamību, ar azartu ieguldījuši gan savas bagātīgi uzkrātās zināšanas, gan meklējuši jaunus ceļus. Pasaku redzamu padarījusi māksliniece un animatore Inese Vēriņa-Lubiņa, skaņas partitūru veidojis Viktors Ritovs, skaņas dizainu – Pauls Dāvis Megi. Programmatūru izstrādājis Mārcis Meijers, bet vizuālos, skaniskos un digitālos risinājumus apvienojusi mūzikas skolotāja Viktorija Jumiķe.

“Skaņu meža pasaka” ir neparasta – tā ir lasāma, klausāma un skatāma, bet, galvenais, tajā jāpiedalās pašam. Pasakas tēlu balsis ir atpazīstamas. Gudrās pūces lomā iejutusies Latvijas Nacionālā teātra aktrise, JVLMA mācībspēks Marija Bērziņa, Vāverēns - Latvijas Nacionālās operas soliste Viktorija Pakalniece, Zaķēns - JVLMA runas mākslas pasniedzēja Jana Lāce, bet omulīgais Lācēns - Māris Žigats, grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” solists.  Skaņu meža pasakā notiekošo izstāsta Teicējs - Jūrmalas teātra aktieris, kultūras projektu un reklāmu balss - Ģirts Alsters.

Pasakas mērķis ir rosināt bērna interesi par mūziku un sniegt pamatzināšanas. Lai gan pasaka ir izmantojama arī kā palīgs skolā, tomēr tās 50 nodarbības (katrā vidēji 6-10 interaktīvi uzdevumi) veidotas tā, lai bērns varētu spēlēties pats. Pasaka būs piemērota mazajiem lietotājiem sākot jau no 4 gadu vecuma.

Sākums ir pavisam vienkāršs – jāmācās atšķirt trokšņus no mūzikas skaņām, tad jau tuvāk tiek runāts par mūzikas skaņām un to īpašībām, sākumā – abstrakti (garāka, īsāka, augstāka, zemāka utt.), vēlāk jau konkrēti, izmantojot profesionālus apzīmējumus (ritma zilbes, nošu nosaukumus u.c.)

Caurviju pasakā katra nodarbība secīgi ved uz nākamo, bet daudzie un dažādie uzdevumi izplānoti tā, lai bērns nevis mehāniski iegaumētu vielu, bet izprastu to pēc būtības. Katra nodarbība sākas ar pasakas tekstu, kas rada asociāciju ar apgūstamo vielu. Tad, ar spēlēm, vingrinājumiem un uzdevumiem, jauniegūtā informācija tiek pārvērsta par pieredzi un zināšanām. Uzdevumi - ne tikai interaktīvi, bet rosina radošu domāšanu un liek pamatus improvizācijai.

2002. gadā “Skaņu meža pasakas” sākotnējā versija bija Latvijā pirmā interaktīvā mūzikas mācības datorprogramma latviešu valodā. Tagad, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas KultūrELPA un Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstam, Pasaka pie saviem lietotājiem dodas saturiski jaunā un oriģinālā skaniskā un vizuālā versijā.

Informāciju sagatavoja:
Jana Lāce
JVLMA Radošo projektu daļas vadītāja
tālr. 67222935, 27843188, e-pasts: jana.lace@jvlma.lv