Dziesmu un deju svētku konference Tallinā

22. novembrī Tallinā, Igaunijā, norisinājās Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai veltīta konference “Dziesmu un deju svētku jubilejas svinības ir aiz muguras. Vai ir iemesls svinēt?”, pulcinot Svētku organizatorus un mākslinieciskajā procesā iesaistītos no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Konferencē tika aplūkots Svētku tradīcijas ilgtspējas process un nākotnes perspektīvas, īpašu uzsvaru liekot uz kolektīvu vadītāju nozīmi tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā, kā arī tika analizēta svētku dalībnieku iesaiste un motivācija. Tāpat konferencē skatīja jautājumu par svētku norises vietām.

Baltijas valstu pārstāvji konferencē vienojās, ka ir nekavējoties jārīkojas valsts, pašvaldību, NVO un individuālā līmenī, lai nosargātu Dziesmu un deju svētku tradīciju vismaz tās pašreizējā līmenī.Konferences dalībnieku ieteikumi rīcībai aprakstīti KONFERENCES REZOLŪCIJĀ (lasāma angliski, igauniski, lietuviski un latviski).

Pirms 21 gada, 2003. gada novembrī, UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauta vērtība – “Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms Latvijā, Lietuvā un Igaunijā”. Latvija, Lietuva un Igaunija regulāri sadarbojas, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, un šim mērķim izveidota Baltijas valstu komiteja – konsultatīva Baltijas valstu sadarbības institūcija, kurā iesaistītas par Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju atbildīgās institūcijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Komitejas iniciatīvas ietvaros pārmaiņus katrā no trim valstīm notikušas konferences, kurās izzināti dažādi Dziesmu un deju svētku aspekti. Pirmā konference Rīgā notika 2001. gadā, tai sekoja konferece Tallinā 2005.gadā, Viļņā 2006. gadā, Rīgā 2007. gadā, Tallinā 2013. gadā, Rīgā 2016. gadā, bet pavisam nesen – Viļņā 2021. gadā.

Latviju konferencē pārstāvēja: Ar Latvijas pieredzi Svētku organizēšanā un tradīcijas saglabāšanā konferencē dalīsies Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte, LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, Valsts izglītības satura centra Sadarbības atbalsta departamenta direktore Agra Bērziņa, Dziesmu un deju svētku virsvadītājs, Tautas deju ansambļa “Līgo” mākslinieciskais vadītājs, Art. D. Jānis Purviņš, Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) docents un Kora diriģēšanas katedras vadītājs Jānis Baltiņš, LNKC latviešu skatuviskās dejas eksperte Zanda Mūrniece, LNKC koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss, Dziesmu un deju svētku virsdiriģents, jauniešu kora “Balsis” mākslinieciskais vadītājs, Dziesmusvētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, socioloģijas doktore, Dr.sc.soc. Anda Laķe, Dziesmu un deju svētku virsdiriģente, JVLMA kora diriģēšanas profesore Aira Birziņa, Dziesmu un deju svētku virsvadītāja, Tautas deju ansambļa “Vektors” mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale, LNKC direktora vietnieks kultūrizglītības jautājumos, kultūrizglītības nodaļas vadītājs Andis Groza un LNKC amatierteātru eksperts Jurģis Spulenieks. 

2024. gadā konferences galvenais organizators ir Igaunijas Dziesmu un deju svētku fonds sadarbībā ar Igaunijas UNESCO Nacionālo Komisiju, Kultūras ministriju, Igaunijas Tautas deju un tautas mūzikas biedrību, Igaunijas koru apvienību un Igaunijas koru diriģentu apvienību. 

Foto: Rene Mitt