Decembra sākumā Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē notika Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēde–konference “No XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem līdz XXVIII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem”. Tajā piedalījās arī Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Signe Pujāte un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, iepazīstinot klātesošos ar kopsavilkumu “Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspēja: sarunu ar pašvaldībām rezultāti un priekšlikumi”.
Oktobrī norisinājās LNKC rīkotās individuālās tikšanās ar Latvijas valstspilsētu un novadu pašvaldību pārstāvjiem. Mērķis bija pārrunāt aktuālos jautājumus par Dziesmu un deju svētku (Svētku) sagatavošanu periodā no 2026. līdz 2028. gadam. Domājot par Svētku ilgtspēju, sarunu fokuss tika vērsts uz amatiermākslas kolektīvu skaita dinamiku, pašvaldību infrastruktūras un resursu pieejamību starpsvētku pasākumu īstenošanai, transporta un tērpu nodrošinājumu un māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas pirmo posmu.
Amatiermākslas kolektīvu skaita dinamika
Konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar vairākiem secinājumiem, kas radušies pārrunu laikā. Pozitīvs secinājums, ka valstī pēc 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem ir stabils amatiermākslas kolektīvu skaits. 2025. gadā darbojas 1679 amatiermākslas kolektīvi (saņem valsts mērķdotāciju), no tiem 1483 ir pašvaldību dibināti. Vērojams neliels skaita pieaugums pēc 2024. gada, kad valstī darbojās 1661 kolektīvs. Tomēr nākotnē, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu un demogrāfisko situāciju, pastāv risks kolektīvu skaitam samazināties.
Svētku procesa savlaicīga plānošana un izaicinājumi
Sarunu laikā pašvaldības tika informētas par Svētku procesu, kas ietver piecgades pasākumu plānu. Pašvaldības novērtē Svētku procesu kā prioritāru, savlaicīgi plāno budžetu un resursus. Piecgades pasākumu plāns tiek vērtēts pozitīvi, jo nodrošina prognozējamību un motivāciju kolektīviem.
Pašvaldības informēja par izaicinājumiem, kas saistīti ar transporta kapacitāti un izmaksu pieaugumu, zaļo transporta iepirkumu un tērpu nodrošinājumu Dziesmu un deju svētku dalībniekiem.
Infrastruktūra starpsvētku pasākumu īstenošanai pašvaldībās kopumā ir pietiekama. Pašvaldības ir gatavas sadarboties valstiski nozīmīgu pasākumu īstenošanā, bet ir nepieciešami uzlabojumi estrādēs un iekštelpās (akustika, ģērbtuves, skatuves tehnika). Problemātika – pieaug pasākumu tehniskās izmaksas (inflācija).
Rosinājumi māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas turpinājumam
Kā ziņots iepriekš, Kultūras ministrijai līdz 2026. gada 1. aprīlim ir jāsagatavo informatīvais ziņojums par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanas reformas turpināšanu, tamdēļ priekšlikumu sagatavošanai ir svarīga atgriezeniskā saite no pašvaldībām. Pašvaldības sarunās rosināja precizēt amatu katalogu, noteikt optimālu slodzi un mēnešalgu kolektīvu vadītājiem (1400–1800 eiro), noteikt transporta kompensācijas vadītājiem, kā arī vienkāršot atskaites un nodrošināt sociālās garantijas.
Sarunās akcentēta fundamentāla problēma valstī – nav ataudzes, jaunie speciālisti pāriet strādāt citās jomās. Īpaši trūkst koncertmeistaru, repetitoru un dažviet kolektīvu vadītāju. Tikšanās laikā izskanēja rosinājums apzināt pašvaldību un dalībnieku ieguldījumu Dziesmu un deju svētku procesā, turpināt darbu pie māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas, kā arī turpināt tikšanās par aktuāliem jautājumiem. LNKC apliecināja gatavību turpināt sadarbību ar pašvaldībām, lai savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavotos nākamajiem Dziesmu un deju svētkiem.
Foto - Kaspars Teilāns; LNKC