Tā vien liekas, ka pirmie pavasara ziedi, kas, izmantojot vismazāko piesaulīti, pierāda pasaulei savas tiesības uz esību un koši svin dzīvi, rāda piemēru arī cilvēkiem – apzināties mērķi un atrast kaut vai spraugu asfaltā, ja citādi nav iespējams, lai izkļūtu brīvībā. Pavasara un brīvības svētki ir arī 4. maijs, jo šī diena 1990. gadā ir viens no diviem nozīmīgākajiem datumiem Latvijas valsts vēsturē. Nu jau vairākus gadus tos svinam aizvien redzamāk, ar kopā sanākšanu pie balti klātiem galdiem un, kas vēl svarīgāk, ar sarunām par to, kas notika, kā bija, ko un kāpēc kurš darīja un ko tas viss nozīmē šodien.
Tiesa gan, pieaugušajiem nereti piemirstas, ka viņu sarunu biedri vai klausītāji nav pieredzējuši ne 1990. gada maija pacilājošo saviļņojumu, ne laiku pirms un pēc tam, kad eiforija un ticība ideāliem savijās ar dzīves praktiskās puses apstākļiem un vajadzībām.
Tāpēc, ja gribam, lai atmiņas dzīvo un palīdz veidot labāku šodienu un nākotni, mums jāpalīdz saviem bērniem un jauniešiem tās saredzēt, sadzirdēt un izjust ne vien kognitīvi, bet arī emocionāli. Un te vislabāk palīdzēs kultūras norises, radot kopīgu pieredzi un pārdzīvojumu un atverot durvis domām un sarunām, kas var notikt gan skolā, gan ģimenes un draugu lokā.
Šajā programmas “Latvijas skolas soma” komandas veidotajā kultūras norišu izlases speciālizlaidumā aicinām jūs izmantot gan to, ko jau atzinīgi novērtējuši pedagogi un skolēni – koncertsarunas, muzeju nodarbības, filmas – gan arī jaunumus, kas nupat pievienojušies plašajam iespēju klāstam. Uzzinot, cik liela nozīme Latvijas neatkarības atgūšanā bijusi mūzikai un dzejai ar tajā iekodētajiem zemtekstiem un savējo atpazīšanu, šodienas jauniešiem būs vieglāk saprast, ka koncerti un mākslas akcijas Ukrainas atbalstam ir kas daudz vairāk par stilīgu tusiņu. Pēc kultūras notikuma atliek vien rūpīgi ieklausīties, ko skolēni sadzirdējuši un sapratuši, un tad tiem pievienot savas pieredzes stāstus, meklējot kopīgo un atšķirīgo. Ļoti iespējams, ka rezultāts pārsteigs abas puses.
Savulaik 4. maija kontekstā lieliski iederējās Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrāde “Neatkarības bērni”, kas diemžēl vairs nav pieejama (tas māca izmantot teātru piedāvājumus, jo tie nebūs pieejami mūžīgi). Tagad spēcīgu un skolēnu jau augstu novērtētu izrādi “Mēs, roks, sekss un PSRS” sarūpējis Valmieras drāmas teātris. Līdzīgi kā nesen latviešu valodā publicētā Reina Rauda (Rein Raud) grāmata “Perfektā teikuma nāve”, izrāde sasaucas ar šī brīža notikumiem Eiropā un ļauj atskārst smago pieredzes nastu, ko negribot un neapzināti saņem katra nākamā paaudze.
Daudzviet pasaulē vecāki un pedagogi smagu vēstures jautājumu izpratnes veidošanai izmanto Evas Bantingas (Eve Bunting) alegoriju “Lielie briesmoņi”*. Tas ir stāsts par idillisko mežu, kurā bezrūpīgi savas dienas vadīja tā iemītnieki, līdz ieradās Lielie briesmoņi un labā dzīve beidzās. Liekas, ka viss skaidrs, vainīgs ārējais ienaidnieks, bet vai tikai? Jāpadomā un visos laikos jāatceras par lielajiem briesmoņiem, kuri var būt tepat līdzās un kuri tik veikli prot iestāstīt, ka tās vāveres kuplastes, tie putni čiepstētāji vai kādi citi līdzās esošie patiesībā paši ir vainīgi un mums nu nemaz nav vajadzīgi. Dažkārt viņi iebaida, citu reizi – piesola kārumu vai atzinību, līdz it kā nemanāmi esam kļuvuši par līdzdalībniekiem netaisnīgu lēmumu pieņemšanā. Vai tas kaut ko atgādina?
Kultūras pieredze kalpo kā platforma domāšanai un sarunām, kas tālāk ietekmē mūsu rīcību, piemēram, kā es izturēšos pret šo “citādo” bērnu manā klasē, pret jauno kaimiņu, pret melnīgsnējo kurjeru, kurš, starp citu, lieliski veic savu darbu.
Risinās sarunas par brīvību, pie kuras tik viegli pierast, un par smagām izvēlēm, kas jāveic arī visbrīvākajam cilvēkam. Par to, kas jādara pašam, un to, ko var paveikt tikai kopīgiem spēkiem.
Tieši tādēļ šo skaisto un nozīmīgo svētku laikā vēlamies vēlreiz akcentēt, ka bērniem un jauniešiem domātās kultūras programmas mērķis ir radīt tādas pieredzes, kas spēcina individuālo brīvību (katram jādomā ar savu galvu) un vienlaikus sasaista mūs kā kopienu, jo tikai kopā esam patiesi stipri (bet kopiena nav sastingusi un nemainīgi noslēgta). Tāpēc aicinām vēl aktīvāk izmantot valsts piešķirtos programmas “Latvijas skolas soma” līdzekļus saturiski bagātu un formas ziņā jauniešus uzrunājošu norišu iepazīšanai.
Lai svētku un solidaritātes karogi plīvo zilās un mierpilnās debesīs!
* Dzejolis–alegorija kopā ar metodiskajiem ieteikumiem atrodams materiālā “Sociālās zinības pamatskolā”
Programmas “Latvijas skolas soma” komandas vārdā
Aija Tūna
Visas kultūras norišu izlases (pdf) pieejamas šeit.
Informācija par programmā iekļautajām kultūras norisēm atrodama:
- Kultūras ministrijas publiskotajos resursos "Kultūras norises bērniem un jauniešiem"
- LNKC vietnes programmas "Latvijas skolas soma" sadaļā "Skolu pieredze un aktualitātes"
- Programmas "Latvijas skolas soma" lapā vietnē "Facebook" un "Instagram"
Saziņai:
E-pasts: pasts@latvijasskolassoma.lv
#LatvijasSkolasSoma #SkolasSoma