Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir izsludinājis metu konkursus par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas izstrādi un īstenošanu pieciem koncertiem: Koru lielkoncertam, Latviešu skatuviskās dejas lieluzvedumam, Pūtēju orķestru koncertam, Kokļu mūzikas koncertam un Noslēguma koncertam.
Piedāvājumi jāiesniedz LNKC klātienē (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14–7, Rīga) līdz 2026. gada 16. martam plkst. 17.00. Konkursa dalībnieks var būt fiziska vai juridiska persona, kā arī personu apvienība.
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki (Svētki) notiks 2028. gada jūlijā. Metu konkursu mērķis ir iegūt mākslinieciski augstvērtīgus Svētku koncertu mākslinieciskās koncepcijas metus, ko caurvij Svētku virstēma "Sirdsapziņa" un tās atslēgvārdi: mantojums, vērtības, gudrība, sirsnība, cieņa.
Virstēmas autors dzejnieks, publicists Henriks Eliass Zēgners: ““Sirdsapziņas” tēmas ideja izriet no tautasdziesmām un to apceres latviešu dzejas tradīcijā. [..] Tautasdziesmu vērtību sistēmā tiek godāta gudrība, čaklums, nesavtība, žēlsirdība, drosme, tās nopeļ slinkumu, skaudību, vardarbību un ļaunumu, tajās nav lišķības vai patosa. Sirdsapziņu var skatīt kā mantoto zināšanu un ētisko principu iemiesojumu cilvēkā, kas ļauj sajust labestības vērtību. Šī tēma aicina iet ceļu, kurā Dziesmu un deju svētki sniedz iespēju caur tautas mākslu konceptuāli pievērsties individuālām un kolektīvām pārdomām par nozīmīgo – garīgām un cilvēciskām vērtībām, liekot lietā poētiskā mantojuma gudrību. [..]”
Metu konkursi tiek organizēti atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajai kārtībai. Tie ir izsludināti Elektronisko iepirkumu sistēmā, un konkursu nolikumos ir noteikts pieejamais finanšu apjoms jeb līgumcena māksliniecisko koncepciju izstrādei un īstenošanai. Iesniedzot piedāvājumu, pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā cena nedrīkst pārsniegt plānoto līgumcenu. Tajā netiek ietverta pilna apjoma mākslinieciskā realizācija, audiovizuālais nodrošinājums, scenogrāfijas realizācija un producēšana, kam paredzēts atsevišķs finansējums. Tā apjoms dalībnieku zināšanai ir norādīts konkursu nolikumos.
Konkursiem paredzētas divas kārtas – metu konkurss un sarunu procedūra. Žūrijas komisijas izvērtēs dalībnieku iesniegtās metu idejas un to īstenošanas piedāvājumu, nosakot trīs visaugstāk novērtēto vietu ieguvējus. Dalībnieks, kura piedāvājums būs guvis visaugstāko novērtējumu un atbildīs kvalifikācijas prasībām, tiks aicināts uz sarunu procedūru par iepirkuma līguma nosacījumu izpildi.
Metu konkursa piedāvājums sagatavojams un iesniedzams LNKC atbilstoši nolikumos noteiktajai kārtībai, kas paredz stingru dalībnieku anonimitātes ievērošanu.
Tiešsaistes seminārs par metu konkursu
LNKC aicina uz semināru 21. janvārī plkst. 11.00 platformā MS Teams, kurā interesentiem tiks sniegts informatīvs atbalsts metu konkursu piedāvājumu sagatavošanai. Saite uz semināru.
Metu konkurss “XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku NOSLĒGUMA KONCERTA mākslinieciskās koncepcijas izstrāde un īstenošana
XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku (Svētku) noslēguma koncerts plānots 2028. gada 9. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē, Rīgā.
Metu konkursā tiek gaidīti Svētku noslēguma koncerta mākslinieciskās koncepcijas piedāvājumi ar spilgtu un saprotamu māksliniecisko ieceri, ko caurvij Svētku virstēma "Sirdsapziņa" un kas atklāj Dziesmu svētku tradīcijas daudzveidību un nozīmīgumu, īpaši izceļot koru dziedāšanu a cappella.
Par mākslinieciskās koncepcijas izklāstu
Metu konkursa mākslinieciskās koncepcijas aprakstā jāizklāsta Svētku noslēguma koncerta mākslinieciskā, režisoriskā un scenogrāfiskā iecere un jāmin vismaz puse no koncerta repertuāra. Koncerta programmā jābūt klātesošai latviešu, lībiešu, latgaliešu valodai, dialektiem un izloksnēm, kā arī vēsturisko zemju kultūras mantojuma kontekstam.
Svētku noslēguma koncerta satura pamatu veido nozaru “zelta fonds” un spilgtākie skaņdarbi, koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru nozaru Dziesmu svētku koncertu repertuāra skaņdarbi.
Koncerta norisē tiek iekļauti šādi amatiermākslas žanri un to priekšnesumi: kora dziesmas a cappella, kora dziesmas ar pavadošo grupu vai tautas mūzikas instrumentiem, skaņdarbi ar koru, pūtēju orķestru un deju kolektīvu dalību, deju kolektīvu priekšnesumi, pūtēju orķestru priekšnesumi, koklētāju ansambļu, folkloras kopu un citu amatiermākslas žanru priekšnesumi.
Par plānoto finansējumu
Plānotā līgumcena par visu iepirkuma priekšmeta apjomu jeb Svētku noslēguma koncerta mākslinieciskās koncepcijas izstrādi un īstenošanu nepārsniedz 82 667,00 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa). Līgumcenā netiek ietverta pilna apjoma mākslinieciskā realizācija, audiovizuālais nodrošinājums, scenogrāfijas realizācija un producēšana (teritorijas tehniskā producēšana u.c.), kam paredzēts finansējums 890 053,00 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Kopējās plānotās noslēguma koncerta mākslinieciskās koncepcijas izstrādes un īstenošanas izmaksas veido norādītā līgumcena un meta realizācijas, producēšanas izmaksas, nepārsniedzot 972 720,00 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa). Dalībniekam, sagatavojot piedāvājumu, jārēķinās ar norādīto finansējuma apjomu. Iesniedzot piedāvājumu Sarunu procedūrai, pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā cena nedrīkst pārsniegt plānoto līgumcenu.
Metu konkursu žūrijas komisija
Iesniegtos pieteikumus vērtēs žūrijas komisija: Iesniegtos piedāvājumus vērtēs žūrijas komisija: Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, režisors, prof. Dr.art. Dāvis Sīmanis; VSIA “Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš; diriģents, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” mākslinieciskais vadītājs, Art.D. Kaspars Ādamsons; diriģents, Rīgas valstspilsētas un Tukuma novada koru virsdiriģents, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku Noslēguma koncerta “Kopā Augšup” radošās grupas vadītājs Romāns Vanags; diriģents, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais; diriģents, Ādažu, Ropažu, Saulkrastu un Siguldas novadu virsdiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kora diriģēšanas katedras vadītājs Jānis Baltiņš; diriģents, Valmieras, Valkas un Smiltenes novadu virsdiriģents, Latvijas Nacionālā kultūras centra Koru nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns.
Foto - Ilmārs Znotiņš; LNKC