Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir izsludinājis metu konkursus par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas izstrādi un īstenošanu pieciem koncertiem: Koru lielkoncertam, Latviešu skatuviskās dejas lieluzvedumam, Pūtēju orķestru koncertam, Kokļu mūzikas koncertam un Noslēguma koncertam.
Piedāvājumi jāiesniedz LNKC klātienē (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14–7, Rīga) līdz 2026. gada 16. martam plkst. 17.00. Konkursa dalībnieks var būt fiziska vai juridiska persona, kā arī personu apvienība.
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki (Svētki) notiks 2028. gada jūlijā. Metu konkursu mērķis ir iegūt mākslinieciski augstvērtīgus Svētku koncertu mākslinieciskās koncepcijas metus, ko caurvij Svētku virstēma "Sirdsapziņa" un tās atslēgvārdi: mantojums, vērtības, gudrība, sirsnība, cieņa.
Virstēmas autors dzejnieks, publicists Henriks Eliass Zēgners: ““Sirdsapziņas” tēmas ideja izriet no tautasdziesmām un to apceres latviešu dzejas tradīcijā. [..] Tautasdziesmu vērtību sistēmā tiek godāta gudrība, čaklums, nesavtība, žēlsirdība, drosme, tās nopeļ slinkumu, skaudību, vardarbību un ļaunumu, tajās nav lišķības vai patosa. Sirdsapziņu var skatīt kā mantoto zināšanu un ētisko principu iemiesojumu cilvēkā, kas ļauj sajust labestības vērtību. Šī tēma aicina iet ceļu, kurā Dziesmu un deju svētki sniedz iespēju caur tautas mākslu konceptuāli pievērsties individuālām un kolektīvām pārdomām par nozīmīgo – garīgām un cilvēciskām vērtībām, liekot lietā poētiskā mantojuma gudrību. [..]”
Metu konkursi tiek organizēti atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajai kārtībai. Tie ir izsludināti Elektronisko iepirkumu sistēmā, un konkursu nolikumos ir noteikts pieejamais finanšu apjoms jeb līgumcena māksliniecisko koncepciju izstrādei un īstenošanai. Iesniedzot piedāvājumu, pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā cena nedrīkst pārsniegt plānoto līgumcenu. Tajā netiek ietverta pilna apjoma mākslinieciskā realizācija, audiovizuālais nodrošinājums, scenogrāfijas realizācija un producēšana, kam paredzēts atsevišķs finansējums. Tā apjoms dalībnieku zināšanai ir norādīts konkursu nolikumos.
Konkursiem paredzētas divas kārtas – metu konkurss un sarunu procedūra. Žūrijas komisijas izvērtēs dalībnieku iesniegtās metu idejas un to īstenošanas piedāvājumu, nosakot trīs visaugstāk novērtēto vietu ieguvējus. Dalībnieks, kura piedāvājums būs guvis visaugstāko novērtējumu un atbildīs kvalifikācijas prasībām, tiks aicināts uz sarunu procedūru par iepirkuma līguma nosacījumu izpildi.
Metu konkursa piedāvājums sagatavojams un iesniedzams LNKC atbilstoši nolikumos noteiktajai kārtībai, kas paredz stingru dalībnieku anonimitātes ievērošanu.
Tiešsaistes seminārs par metu konkursiem
LNKC aicina uz semināru 21. janvārī plkst. 11.00 platformā MS Teams, kurā interesentiem tiks sniegts informatīvs atbalsts metu konkursu piedāvājumu sagatavošanai. Saite uz semināru.
XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku KOKĻU MŪZIKAS KONCERTA mākslinieciskās koncepcijas izstrāde un īstenošana
XXVIII Vispārējo latviešu dziesmu un XVIII deju svētku (Svētku) kokļu mūzikas koncerts plānots 2028. gada 6. jūlijā Starptautiskajā izstāžu centrā "Ķīpsalā", Dailes teātrī vai citā vietā.
Metu konkursā tiek gaidīti Svētku kokļu mūzikas koncerta mākslinieciskās koncepcijas piedāvājumi ar spilgtu un saprotamu māksliniecisko ieceri, ko caurvij Svētku virstēma "Sirdsapziņa" un kas apliecina kokļu mūzikas daudzveidību un tās nozīmīgumu Svētku tradīcijā, kokles kā ansambļa un solo instrumenta mākslinieciskās iespējas Latvijas koklētāju sniegumā.
Par mākslinieciskās koncepcijas izklāstu
Metu konkursa mākslinieciskās koncepcijas aprakstā jāietver kokļu mūzikas koncerta režisoriskās un scenogrāfiskās koncepcijas apraksts; koncerta repertuāra izvēles principi, koprepertuāra apjoms un nepieciešamie jaundarbi; koncerta dalībnieku atlases principi, koklētāju skaits un piesaistāmie citu žanru mākslinieki (amatieri un/vai profesionāļi); mākslinieciskās koncepcijas īstenošanai nepieciešamais pārējais mākslinieciskais personāls un tā darba uzdevumi.
Svētku kokļu mūzikas koncerta repertuārā jāiekļauj vienīgi latviešu mūzikas oriģinālkompozīcijas, pārlikumi, aranžējumi un tautas mūzikas apdares.
Par plānoto finansējumu
Plānotā līgumcena par visu iepirkuma priekšmeta apjomu jeb kokļu mūzikas koncerta mākslinieciskās koncepcijas izstrādi un īstenošanu nepārsniedz 25 000,00 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa). Līgumcenā netiek ietverta pilna apjoma mākslinieciskā realizācija, audiovizuālais nodrošinājums, scenogrāfijas realizācija un producēšana (teritorijas tehniskā producēšana u.c.), kam paredzēts finansējums 71 230,00 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Kopējās plānotās kokļu mūzikas koncerta mākslinieciskās koncepcijas izstrādes un īstenošanas izmaksas veido norādītā līgumcena un meta realizācijas, producēšanas izmaksas, nepārsniedzot 96 230,00 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa). Dalībniekam, sagatavojot piedāvājumu, jārēķinās ar norādīto finansējuma apjomu. Iesniedzot piedāvājumu Sarunu procedūrai, pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā cena nedrīkst pārsniegt plānoto līgumcenu.
Metu konkursa žūrijas komisija
Iesniegtos pieteikumus vērtēs žūrijas komisija: Ropažu novada Kultūras centra “Ulbrokas Pērle” vadītāja Vita Pinne; režisors, dramaturgs Latvijas Kultūras akadēmijas docents Kārlis Krūmiņš; Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Kokļu mūzikas nozares konsultatīvās padomes eksperte, Pāvula Jurjāna Rīgas Mūzikas skolas Kokles spēles pedagoģe Ieva Mežgaile; LNKC Kokļu mūzikas nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētājas vietniece, Mārupes Mūzikas un mākslas skolas un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas kokles spēles pedagoģe Dita Neilande; LNKC Kokļu mūzikas nozares konsultatīvās padomes eksperte, Pierīgas koklētāju ansambļu virsvadītāja, Babītes Mūzikas skolas Kokles spēles pedagoģe Valda Bagāta; LNKC Kokļu mūzikas nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, Rīgas valstspilsētas koklētāju ansambļu virsvadītāja, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore, Olaines Mūzikas un mākslas skolas Kokles spēles pedagoģe Anda Eglīte; producente, XXVII Vispārējo Dziesmu un XVII deju svētku virsproducente, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas organizatorisko procesu vadītāja Santa Pētersone.
Foto - Ilmārs Znotiņš; LNKC.