“Dzīvais mantojums ir trausls, bet eksistenciāli svarīgs, tas šajā brīžiem tik saskaldītajā pasaulē ir kultūras daudzveidības balsts. Šis mantojums ir dzīvs, radošs, kopienu uzturēts un mūs visus vienojošs. Uzturēsim šo mantojumu dzīvu, dalīsimies zināšanās, stiprināsim šīs saites, kas ceļ tiltus pāri robežām,” tā UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma Starpvaldību komitejas 20. sesijas atklāšanā teica UNESCO ģenerāldirektors Haleds El-Enānijs (Khaled El-Enany).
Ikgadējā UNESCO Starpvaldību komitejas sesija šogad notika jau divdesmito reizi, un pirmo reizi par tās mājvietu kļuva Indija – no 8. līdz 13. decembrim sesijas dalībnieki pulcējās Indijas galvaspilsētā Deli, leģendārajā Sarkanajā cietoksnī (Red Fort jeb Lal Quila). Sesijā piedalījās vairāk nekā 1400 dalībnieki no 150 pasaules valstīm – gan Komitejas locekļi no 24 valstīm, gan UNESCO dalībvalstu delegācijas un pārstāvji no nevalstiskajām organizācijām un starpvaldību institūcijām, kā arī kultūras mantojuma kopienu pārstāvji, pētnieki, eksperti un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Indija kā pasākuma saimniece izmantoja izdevību viesus iepazīstināt ar savu bagāto kultūras mantojumu – UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma starptautiskajos sarakstos ir iekļauti 15 elementi, tostarp vēdiskie dziedājumi, Ladakas budistu rituāli, jogas prakse un Durga Pudža (Durga Puja) svētku tradīcija.
Deli sesijā izskatāmo jautājumu lokā šogad īpaša uzmanība tika pievērsta tādām tematiskajām iniciatīvām kā dzīvais mantojums un ekonomiskā attīstība un dzīvais mantojums un klimata pārmaiņas. Komitejas apspriešanai tika nodotas arī ekspertu izstrādātās vadlīnijas par dzīvā mantojuma ilgtspējīgu attīstību pilsētvidē.
Komitejas sesiju ievadīja Nevalstisko organizāciju (NVO) forums, un pēc tam sesijas laikā tika akreditētas 59 jaunas organizācijas un izskatītas vairāk nekā 90 NVO atskaites par savu darbību nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstībā. Šobrīd 246 NVO no visas pasaules ir UNESCO akreditētas kā tādas, kas var sniegt padomu nemateriālā kultūras mantojuma dažādās jomās. Aizputes Starpnozaru mākslas grupa “Serde”, kas 2016. gadā kļuva par pirmo UNESCO akreditēto biedrību no Latvijas, šogad tika pārakreditēta uz nākamajiem četriem gadiem.
Starptautisku uzmanību, kā vienmēr, visvairāk piesaistīja diskusijas par jaunu vērtību iekļaušanu UNESCO starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos – t. s. labo prakšu reģistrā, neatliekami saglabājamo vērtību sarakstā un reprezentatīvajā sarakstā, kopumā lemjot par 67 nemateriālā kultūras mantojuma elementu iekļaušanu šajos sarakstos.
Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas labo prakšu reģistrā (Register of Good Safeguarding Practices) tika iekļauta viena prakse. Par veiksmīgu un tādēļ starptautiskā līmenī izceļamu Komiteja atzina Horvātijas pieteikto Lastovo salas karnevāla tradīciju “Lastovo poklad”, kur tradīcijas saglabāšanā un turpināšanā ir iesaistīti visi salas iedzīvotāji.
Neatliekami saglabājamā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā (List of Intangible Cultural Heritage in Need of Urgent Safeguarding) šogad tika iekļautas 11 vērtības, tostarp tradicionālo Aveiro novada koka laivu moliseiro (moliceiro) būvniecība (Portugāle), māla māju (quincha) celtniecības tradīcijas (Panama), īpašās Mvazindinkas (Mwazindika) garīgās dejas tradīcija (Kenija), kobiza spēle un darināšana (Uzbekistāna), u.c.
Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā (Representative List of the Intangible Cultural Heritage of Humanity) šogad tika iekļautas 53 jaunas vērtības. Starp tām dažādas amata prasmes, piemēram, jurtu darināšana (Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna), koka māju celšanas tradīcijas (Japāna), tradicionālā aušana Al Sadu (Apvienotie Arābu Emirāti), dūdu izgatavošana un spēle (Bulgārija), kviešu audzēšana (Gruzija), kirgīzu tradicionālā dzēriena maksima (Kirgīzija) un tadžiku dzēriena sumaļaka (Tadžikistāna) gatavošanas tradīcijas, pīto grozu darināšana (Polija).
Sarakstā iekļautas arī tādas visā pasaulē pazīstamas dzīvās tradīcijas kā itāļu virtuve (Itālija), jodelēšana (Šveice) un alabaju šķirnes suņu audzēšana (Turkmenistāna), bet ir arī maz zināmas tradīcijas, piemēram, Ķīnas mazākās, aptuveni 4000 cilvēku lielās hečenu (hezhen) tautas stāstniecības tradīcijas.
Līdz ar to patlaban UNESCO dzīvā mantojuma starptautiskajos sarakstos iekļautas 849 dažādas kultūras prakses un tradīcijas no 157 pasaules valstīm. Savus pirmos pieteikumus šogad bija sagatavojušas septiņas valstis: Barbadosa, Čada, Gabona, Komoru salas, Lībija un Santome un Prinsipi.
Nākamā UNESCO Starpvaldību komiteja sanāks Ķīnā, Sjamenas (Xiamen) pilsētā 2026. gada decembrī.
UNESCO šobrīd apvieno 194 dalībvalstis, kas sadarbojas izglītības, zinātnes un kultūras jomās. UNESCO mājvieta ir Parīze, tās ģenerālsekretārs ir Haleds El-Enāni (Khaled El-Enany).
No Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma UNESCO starptautiskajos nemateriālā kultūras mantojuma sarakstos iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms, Suitu kultūrtelpa un Koku pludināšana.