Ceturtdien, 22. janvārī, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā notika šogad pirmā Dziesmu un deju svētku padomes sēde. Klātesošie tika informēti par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku (Svētku) plānoto norises laiku 2028. gadā, māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba atlīdzības reformas turpinājuma aktuālo statusu, kā arī sniegts ieskats pērn notikušajās Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) un pašvaldību sarunās par Svētku sagatavošanas posmu no 2026. līdz 2028. gadam un tradīcijas ilgtspēju kopumā.
Ņemot vērā LNKC apkopotos sadarbības partneru un LNKC nozaru konsultatīvo padomju ieteikumus, ir izvērtēts iespējami labākais Svētku norises laiks – 2028. gada 30. jūnijs līdz 9.jūlijs. Sagatavotais rīkojuma projekts par Svētku norises laiku tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK).
Izvērtējot konceptuālā ziņojuma par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas īstenošanu, secināts, ka atalgojuma prakse pašvaldībās ir atšķirīga un ir nepieciešami pilnveides pasākumi. Tādēļ ir jāturpina iesāktais attīstības virziens, paredzot vienotu atalgojuma principu ieviešanu, skaidrāku slodzes noteikšanu, kā arī pakāpenisku pāreju uz 50 % valsts un 50 % pašvaldību līdzfinansējumu. LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna informēja, ka šobrīd notiek darbs pie Informatīvā ziņojuma sagatavošanas, kas Kultūras ministrijai jāiesniedz MK līdz šī gada 1.aprīlim.
LNKC direktore Signe Pujāte iepazīstināja padomi ar 2025. gada oktobrī aizvadīto LNKC un pašvaldību sarunu kopsavilkumu. Secināts, ka, gatavojoties Svētkiem 2028. gadā, visā Latvijā ir saglabāts stabils amatiermākslas kolektīvu skaits. 2025. gadā darbojās un valsts mērķdotāciju saņēma 1679 amatiermākslas kolektīvi, no tiem 1483 ir pašvaldību dibināti. Būtisks risks nākotnē kolektīvu darbībai ir iedzīvotāju skaits un demogrāfiskā situācija.
Sarunās klātesot arī Latvijas Pašvaldību savienības, Dziesmu svētku biedrības un Latvijas Kultūras darbinieku biedrības pārstāvjiem, ar katru pašvaldību izrunāta gatavošanās nākamajiem Svētkiem. LNKC augstu novērtē pašvaldību atbildīgo rīcību, nosakot Svētku procesu kā sava un kopīgā darba prioritāti, savlaicīgi plānojot pašvaldību budžetu un citus nepieciešamos resursus. Pašvaldības informēja par izaicinājumiem, kas saistīti ar transporta kapacitātes un izmaksu jautājumiem, kā arī tērpu nodrošinājumu Svētku dalībniekiem. Pašvaldību pārstāvji kā pieaugošu problēmu atzīmēja arī speciālistu, īpaši koncertmeistaru, repetitoru un dažviet kolektīvu vadītāju trūkumu.
Sarunu gaitā secināts, ka infrastruktūra starpsvētku pasākumu īstenošanai pašvaldībās kopumā ir pietiekama. Pašvaldības ir gatavas sadarboties valstiski nozīmīgu pasākumu īstenošanā, bet ir nepieciešami uzlabojumi infrastruktūrā - galvenokārt āra estrādēs. Turpmāk jārēķinās ar pasākumu tehnisko izmaksu sadārdzināšanos.
Pārrunās izskanējis rosinājums apzināt pašvaldību un dalībnieku ieguldījumu Dziesmu un deju svētku procesā, turpināt darbu pie māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas reformas, kā arī uzturēt regulāru domapmaiņu, lai savlaicīgi un kvalitatīvi sagatavotos nākamajiem Svētkiem.
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir pārraudzīt Dziesmu un deju tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes locekļi – valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti – darbojas bez atlīdzības. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina LNKC. Padomes sastāvs apstiprināts 2024.gada 20.augustā.