Trešdien, 28. maijā, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā (LNKC) notika kārtējā Dziesmu un deju svētku padomes (Padome) sēde. Klātesošie tika iepazīstināti ar pētījuma “Dziesmu un deju svētku ekonomiskā ietekme. XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku piemērs” rezultātiem, kā arī informēti par XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku aktualitātēm.
Dziesmu un deju svētki – būtisks pienesums tautsaimniecībai
Pētījums “Dziesmu un deju svētku ekonomiskā ietekme. XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku piemērs” tika veikts, izanalizējot valsts budžeta ieguldījumu svētku sagatavošanā un norisē, taču nākotnē noteikti ir turpināms, aplūkojot Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi arī no citiem aspektiem.
Ekonomiskās atdeves aprēķini liecina par efektivitāti – katrs valsts budžetā ieguldītais eiro Dziesmu un deju svētku rīkošanā rada 1,72 eiro tautsaimniecībā. Tas nozīmē, ka ieguldījums kultūrā atmaksājas gan ekonomiski, gan sabiedriski. Kopējais pienesums tautsaimniecībai ir vairāk nekā 11 miljoni eiro – ieguldot 16,27 miljonus eiro svētku organizēšanā, valsts ekonomika saņem gandrīz 27,5 miljonu eiro izlaidi, kas veido papildu ieņēmumus un darba vietas 20 dažādās nozarēs.
Pētnieki secinājuši, ka Dziesmu un deju svētki veicina plašu tautsaimniecības nozarēm noderīgu aktivitāti. Tas apliecina, ka svētki nav tikai kultūras pasākums, tie ir arī būtisks ekonomiskās aktivitātes virzītājspēks. Proporcionāli lielāko XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku budžeta daļu finansējumu (34%) saņēmusi nozare “Māksla, izklaide un atpūta”. Savukārt 55% no šajā nozarē esošajiem maksājumu saņēmējiem ir saistīti ar Dziesmu un deju svētku mākslinieciskajiem un producēšanas procesiem.
Proporcionāli otru lielāko XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku budžeta daļu ir saņēmusi nozare “Valsts pārvalde un aizsardzība. Obligātā sociālā apdrošināšana” (27%). Te ietilpst tādi maksājumu saņēmēji, kā valsts vispārējie dienesti, veselības aprūpes, izglītības, kultūras un citu sociālo pakalpojumu nodrošināšanas koordinēšana, obligātā sociālā apdrošināšana. Nozīmīgi minēt, ka daļu no šiem maksājumiem saņēma pašvaldības svētku dalībnieku izmaksu segšanai.
Pētījumu pēc LNKC pasūtījuma īstenoja Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūts – Dr.oec. Ieva Zemīte, PhD Līga Vinogradova un Rīgas Tehniskās universitātes asoc. prof. Dr.oec. Ilzei Judrupa. Mērķis bija noskaidrot Dziesmu un deju svētku ekonomiskās ietekmes izpētes iespējas, kā arī identificēt 2023. gadā notikušo XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku ekonomisko tīklu.
Par gatavošanos XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
“Dziesmu un deju svētku organizatori ir paveikuši ārkārtīgi lielu darbu, lai nodrošinātu veiksmīgu svētku norisi. Mani priecē, ka svētku norisē ir domāts gan par vides pieejamību, gan ilgtspējas jautājumiem, ieviešot, piemēram, vairākkārt lietojamus traukus dalībnieku pusdienām, gan ūdens punktus svētku norises vietās. Šis ir ļoti labs piemērs, kā šāda mēroga pasākumos ieviest mūsdienīgus risinājumus,” norāda kultūras ministre, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Agnese Lāce. “Vienlaikus nevajadzētu aizmirst, ka ne mazāk svarīgu ieguldījumu svētku kustības saglabāšanā ieguldījuši arī kolektīvu vadītāji, dalībnieki, tāpēc, manuprāt, tas, ko varam uzlabot svētku organizācijā ir jautājums par savlaicīgu atlašu skašu rezultātu paziņošanu un nepieciešamā atbalsta sniegšanu pedagogiem. Visi šie jautājumi būs aktuāli arī nākamajos svētkos, tāpēc arī pēc svētkiem nepieciešams veikt rūpīgu svētku norišu izvērtējumu.”
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva informēja Padomi par šajā vasarā gaidāmo Svētku sagatavošanas procesu. Pēc Svētku dalībnieku reģistrācijas noslēgšanās un datu apkopošanas ir zināms, ka Svētkos piedalīsies vairāk nekā 38100 dalībnieku – 33 946 bērni un jaunieši, 2794 pavadošās personas un 1375 kolektīvu vadītāji.
Inga Vasiļjeva uzsvēra, ka šobrīd norit aktīvs darbs pie Svētku sagatavošanas, un dalībnieku labbūtība un drošība ir pamatuzstādījums Svētku veiksmīgai norisei. Svētku rīkotāji strādā ciešā sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem, darbojas Operatīvās vadības grupas ģenerāļa Arta Velša vadībā.
Sēdes laikā pārrunāti jautājumi par dalībnieku izmitināšanu, kā arī padome informēta par ar dalībnieku ēdināšanu saistītiem jautājumiem. Ir izstrādātas vadlīnijas skolu ēdinātājiem, kurās ietverti nosacījumi dalībnieku ēdināšanai skolās un ēdienkartes ar produktu sarakstiem. Ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam dalībnieku mītnes vietās būs atļauts mainīt ēdienkartes pa dienām, saglabājot nemainīgu attiecīgās vienas dienas ēdienkarti. Ņemot vērā dalībnieku vecuma atšķirības, ēdienu pasniegšana dalībnieku mītnes vietās tiks organizēta, ļaujot dalībniekam pašam porcionēt ēdienu, izvēloties sev vēlamo porcijas izmēru un ēdiena saturu.
Pie brokastu un pusdienu ēdienreizēm papildus klāt tiks pievienota uzkoda, kas garākās norisēs ļaus bērniem saglabāt spēku līdz nākošajai ēdienreizei. Savukārt Daugavas stadionā un Mežaparka Lielajā estrādē gan mēģinājumu, gan koncertu dienās būs iespēja arī iegādāties uzkodas – smalkmaizīti, sulu, tēju u.tml. Ēdināšanu plānots īstenot pārsvarā dalībnieku mītnes vietās vai jau esošā infrastruktūrā, bet atsevišķās norises vietās būs arī izbraukuma ēdināšana.
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir pārraudzīt Dziesmu un deju tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes locekļi – valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti – darbojas bez atlīdzības. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina LNKC.