Trešdien, 17. septembrī, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā notika kārtējā Dziesmu un deju svētku padomes (Padome) sēde, kuras laikā sniegts atskats uz šovasar aizvadītajiem XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un apspriesti aktuālie jautājumi ceļā uz XXVIII Vispārējiem Dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028. gadā.
“Dziesmu un deju svētki ir neatņemama mūsu identitātes sastāvdaļa. Šodien Dziesmu un deju svētku padomē ne vien atskatījāmies uz to, kā aizvadīti XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, bet vēlreiz apliecināju, ka budžeta samazināšanas kontekstā valsts finansējums XXVIII Vispārējiem Dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028. gadā tiks saglabāts jau līdz šim plānotajā apmērā,” norāda Padomes priekšsēdētāja, kultūras ministre Agnese Lāce.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Sadarbības projektu departamenta direktore Agra Bērziņa informēja Padomi par šajā vasarā aizvadītajiem svētkiem, kuros piedalījās vairāk nekā 38 000 dalībnieku. Aizvadīto Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoriskos un mākslinieciskos aspektus iecerēts izvērtēt konferencē 5. novembrī.
“Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise notika pēc desmit gadu pārtraukuma. Viens no galvenajiem mērķiem, ko izvirzījām, ir – radīt spēcīgu platformu nākamajiem svētkiem. Būtiska ir svētku dalībnieku-skolēnu sagatavotība un sadarbība visiem kopā svētku veidošanā, pateicoties pedagogu-kolektīvu vadītāju sistemātiskajam ieguldījumam, kā arī visu iesaistīto pušu – valsts, pašvaldības institūciju, uzņēmumu, dienestu, vecāku un pavadošo personu darbam,” akcentēja Agra Bērziņa.
LNKC direktore Signe Pujāte un Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna informēja Padomi par jau tuvākajā laikā plānotām individuālajām sarunām ar katru pašvaldību. To mērķis ir pārrunāt aktuālo saistībā ar Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumiem un kārtējo Dziesmu un deju svētku sagatavošanu 2026.–2028. gada ietvarā, potenciāli iezīmējot arī nākamo Svētku ciklu no 2029. līdz 2033. gadam. Otra sarunu tēma – māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un finansēšanas reformas turpināšana. Kultūras ministrijai (KM) līdz 2026. gada 1. aprīlim ir jāsagatavo informatīvais ziņojums par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu finansēšanas reformas turpināšanu, tamdēļ priekšlikumu sagatavošanai ir būtiska atgriezeniskā saite no pašvaldībām.
Padomes locekļi cita starpā kā steidzami risināmu atzīmēja pašvaldībām kritiski aktuālo dalībnieku transporta nodrošinājuma jautājumu gan Svētku starplaika pasākumu, gan Svētku nedēļas kontekstā.
KM ir sagatavojusi priekšlikumu bāzes izdevumu precizēšanai 2026.–2028. gadam, paredzot valsts dotāciju Svētku sagatavošanai un īstenošanai 740 776 eiro apmērā 2026. gadā, 2 459 224 eiro 2027. gadā un 9 710 000 eiro 2028. gadā.
Sēdes laikā tika iezīmēts 2028. gada Dziesmu un deju svētku nedēļas saturs valsts budžeta kontekstā, pārrunājot gan izaicinājumus, gan arī iespējamos racionālos risinājumus Svētku pasākumu mākslinieciskam un tehniskam nodrošinājumam.
"Dziesmu un deju svētku tradīcija ir cieši saistīta ar UNESCO Konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, un tā ir vienīgā konvencija, kuras centra ir kopiena. Līdz ar to, pieņemot lēmumus par Dziesmu un deju svētku pasākumiem, būtu rūpīgi jādomā par to, vai un kā mēs ejam līdzi kopienas attīstībai tradīcijas ietvarā. Kopienas ir tās, kas izpauž sevi dziesmā, dejā un tādējādi spēj nosargāt un tālāknodot tradīciju, nevis tradīcija darbojas atsevišķi no kopienas," uzsvēra Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.
Dziesmu un deju svētku padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir pārraudzīt Dziesmu un deju tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Tās sastāvu apstiprina uz pieciem gadiem, un padomes locekļi – valsts, pašvaldību, kultūras organizāciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji un kultūras nozaru eksperti – darbojas bez atlīdzības. Padomes uzdevumi ir noteikti Dziesmu un deju svētku likumā, tās darbību organizatoriski un materiāltehniski nodrošina LNKC.
Foto - Oskars Artūrs Upenieks