Baltijas valstu kultūras centru asociāciju pārstāvju kopbilde tikšanās reizē Palangā
Baltijas kultūras centru asociāciju pārstāvju tikšanās Palangā. Foto - Deimante Bačule.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

2025. gadā Lietuvas Kultūras centru asociācija nāca klajā ar ideju stiprināt Baltijas valstu kultūras centru sadarbību un izveidot vienotu Baltijas kultūras centru asociāciju tīklu. Apzinoties kopīgos izaicinājumus un iespējas kultūras nozarē, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas partneri vienojās par nepieciešamību veidot ilgtermiņa sadarbības platformu, kas sekmētu profesionālās pieredzes apmaiņu, kopīgu iniciatīvu attīstību un Baltijas kultūras telpas stiprināšanu.

Šīs ieceres īstenošanai Lietuvas Kultūras centru asociācija sadarbībā ar Latvijas Kultūras centru asociāciju un Igaunijas Kultūras centru asociāciju sagatavoja projektu “The Power of Culture” (“Kultūras spēks”), kas saņēma daļēju finansējumu no Nordic Culture Point administrētās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas kultūrai (Nordic-Baltic Mobility Programme for Culture).

Projekta mērķis bija stiprināt Baltijas valstu kultūras centru savstarpējo sadarbību, veicināt profesionālās pieredzes apmaiņu un izveidot ilgtspējīgu sadarbības platformu – Baltijas Kultūras centru asociāciju tīklu (Baltic Network of Cultural Centre Associations – BNCCA).

Pirmā tikšanās Rīgā – vēsturisks sākums       

2025. gada oktobrī Rīgā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē norisinājās pirmā projekta partneru klātienes tikšanās. Tās laikā tika apspriesti jaunā tīkla darbības mērķi un attīstības virzieni, notika profesionālas diskusijas par kultūras centru lomu mūsdienu sabiedrībā, kā arī tika organizēta lekcija par mākslīgā intelekta iespējām kultūras tīklu darbībā.

Tikšanās laikā tika pieņemts vēsturisks lēmums – dibināt Baltijas Kultūras centru asociāciju tīklu (BNCCA), kas apvieno kultūras centru asociācijas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Tādējādi tika sperts pirmais solis ceļā uz vienotas Baltijas kultūras sadarbības platformas izveidi.

Hāpsalu – kultūra un drošība   

2026. gada martā projekta partneri tikās Hāpsalu (Igaunijā), kur notika konference “Kultūra un drošība”. Tās laikā kultūras nozares profesionāļi no trim Baltijas valstīm diskutēja par kultūras centru nozīmi sabiedrības noturības stiprināšanā, pilsoniskās līdzdalības veicināšanā un demokrātisko vērtību saglabāšanā.

Konferences laikā tika uzsvērts, ka kultūra nav tikai pasākumu organizēšana vai izklaide – tā ir telpa, kurā veidojas cilvēku apziņa, kopienas spēks un savstarpējā uzticēšanās. Kultūras centri arvien vairāk kļūst par nozīmīgiem kopienu satikšanās punktiem, kas palīdz stiprināt sabiedrības saliedētību un noturību mūsdienu ģeopolitisko izaicinājumu apstākļos.

Palanga – projekta noslēgums un jauns sākums

No 2026. gada 23. līdz 25. aprīlim Palangā norisinājās projekta noslēguma partneru tikšanās un forums. Pasākums notika vienlaikus ar tradicionālajiem Jurģu svētkiem „Jurgi, atrakini zemi!”, kas dalībniekiem ļāva iepazīt dzīvo kultūras mantojumu un Lietuvas tradīcijas.

Galvenā foruma diena norisinājās Palangas Kultūras centrā, kur tika organizēta starptautiskā konference „Kultūras psiholoģiskā ietekme uz cilvēku apziņu un pilsonisko līdzdalību”. Tajā piedalījās ne tikai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas delegācijas, bet arī plaša Lietuvas kultūras centru kopiena.

Konferences laikā Palangas pašvaldības pārstāvis Nerijus Stašulis uzsvēra, ka mūsdienu nemierīgajā pasaulē kultūra spēj radīt mieru un stiprināt kopienas, savukārt Lietuvas Kultūras centru asociācijas prezidents Romans Matulis atgādināja, ka valsts spēks ir tās kultūrā, bet kultūras spēks – cilvēkos.

Igaunijas Kultūras centru asociācijas direktore Lisete Taube norādīja, ka kultūras centri darbojas kā sava veida drošības tīkls un emocionālais kompass, palīdzot cilvēkiem justies piederīgiem kopienai, savukārt Latvijas pārstāvis, Ķekavas pagasta Kultūras centra direktors Ēriks Laime-Babris, uzsvēra Baltijas valstu sadarbības nozīmi kultūras nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Konferences prezentāciju sesijā Latvijas pārstāvji – Ziemeļrīgas kultūras apvienības direktore Liene Kubiļus, Dobeles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Nadīna Čerpaka un Ziemeļrīgas kultūras apvienības projektu vadītāja Kristīne Šuļžanoka – prezentācijā „Kultūras psiholoģiskā ietekme uz sabiedrības apziņu un pilsonisko līdzdalību” akcentēja kultūras kā sabiedrības neredzamās infrastruktūras nozīmi. Tika izcelta Dziesmu un deju svētku tradīcija, programma „Latvijas skolas soma”, iniciatīva „Satiec savu meistaru”, kā arī ESF+ projekts „Kultūras norises kā pilsonisko līdzdalību veicinošs instruments”.

Konferences laikā tika prezentēts arī Lietuvas Kultūras centru asociācijas veiktais pētījums par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas kultūras un mākslas darbinieku attieksmi pret kultūras ietekmi uz valsts drošību. Pētījums apliecināja, ka Baltijas valstu kultūras profesionāļi sevi uztver kā aktīvus sabiedrības vērtību, identitātes un pilsoniskās apziņas veidotājus.

Vakarpusē Palangas koncertzālē notika projekta noslēguma koncerts „No paaudzes paaudzē – Baltijas kultūras spēks”, kas kļuva par simbolisku visa projekta kulmināciju. Vairāk nekā 200 dažādu paaudžu mākslinieki no Lietuvas kopā ar Latvijas un Igaunijas delegācijām apliecināja kultūras nepārtrauktību, Baltijas vienotību un kultūras spēju vienot paaudzes, kopienas un valstis.

Jauns attīstības posms

Projekta noslēguma tikšanās Palangā kļuva ne tikai par sasniegto rezultātu izvērtējumu, bet arī par sākumu jaunam attīstības posmam. Partneri vienojās turpināt Baltijas Kultūras centru asociāciju tīkla (BNCCA) attīstību, stiprināt sadarbību un veidot kopīgu dialogu par kultūrpolitikas jautājumiem Baltijas valstīs.

Šodien BNCCA apvieno aptuveni 500 kultūras institūcijas Baltijas valstīs un veido vienu no lielākajiem šāda veida kultūras sadarbības tīkliem Eiropā. Tā mērķis ir kļūt par ilgtermiņa platformu kopīgu iniciatīvu attīstībai, starptautiskai sadarbībai un kultūras nozares stiprināšanai Baltijas reģionā.

Projekta The Power of Culture aktivitātes turpināsies līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Projektu iniciēja un koordinēja Lietuvas Kultūras centru asociācija sadarbībā ar Latvijas Kultūras centru asociāciju un Igaunijas Kultūras centru asociāciju. Projektu daļēji finansēja Nordic Culture Point Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma kultūrai (Nordic-Baltic Mobility Programme for Culture).

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Kultūras centri