Flickr
2026. gada 21. maijā Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas “Prokrastinācija & radīšana” mansardā norisinājās mazākumtautību profesionālās pilnveides kursi “Gatavošanās kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem”, kuros piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieki no 57 mazākumtautību mākslinieciskajiem kolektīviem, reprezentējot slāvu, baltkrievu, ukraiņu, krievu, kazaku, vācu, ebreju, lietuviešu, bulgāru un poļukopienas.
Uzrunu, sveicot kursu dalībniekus, teica Kultūras ministrijas Saliedētas sabiedrības politikas departamenta direktore Jeļena Šaicāne.
Kursos ar prezentāciju “Sabiedrības integrācijas fonda atbalsta iespējas mazākumtautību iniciatīvām 2026” uzstājās Sabiedrības integrācijas fonda Sekretariāta direktore Inese Kalvāne, ar lekciju “Tautastērpa valkāšanas tradīcijas un kultūra” uzstājās Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, tāpat lekciju “No tradīcijas līdz skatuves tēlam: slāvu tautastērpa konteksts” vadīja ģimeņu folkloras kopas “Berendejka” un jauniešu grupas “DAR” vadītāja Violeta Nikolajenko. Režisors Mārtiņš Kagainis ar prezentāciju “Repertuāra izvēle un saskaņošana” ieskicēja darbības plānu turpmākajam periodam līdz 2028. gadam un atgādināja būtisko par Svētku repertuāra izvēli un tā saskaņošanu, akcentējot galvenās plānotās Svētku Mazākumtautību programmas nolikuma prasības. Ar praktiskiem padomiem savā interaktīvajā lekcijā “Skatuves runas meistarklase “Runā droši!”” dalījās mākslas zinātņu doktore, runas pedagoģe, LSM runas konsultante, aktrise un grāmatu autore Zane Daudziņa, kā arī ar bagātīgu vēsturisko pieredzi un paraugdemonstrējumiem lekcijā “Mans ceļš un pieredze tradicionālās dziedāšanas laukā”uzstājās bioloģijas doktore, filozofijas maģistre, LU HZF Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece, grāmatu autore, folkloras kopas “Grodi” dibinātāja un vadītāja, tautas mūzikas izpildītāja Aīda Rancāne.
Kursu dalībniekiem ar mērķi paplašināt savas zināšanas un smelties iedvesmu tālākajam darbam māksliniecisko kolektīvu darbībā bija iespēja apmeklēt arī Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju “Prokrastinēšana un radīšana”, kas ir kultūrsociāls skatījums uz divām no skaistākajām latviešu nacionālās kultūras valodām – rakstniecību un mūziku – laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām.
Visi dalībnieki saņēma apliecinājumus par kursu apguvi.