Nemateriālais kultūras mantojums
Attēls.

Latvijas Okupācijas muzejā stāstnieki un stāstnieku kustības atbalstītāji 14. decembrī pulcējās uz VIII Latvijas stāstnieku konferenci “Identitātes dinamika starp es un mēs: stāsts kā sociālās iesaistes rīks”. Konferences izvēlētais fokuss bija vārda un uzvārda stāsti, kas uzrunāja katru dalībnieku personiski, jo katram mums ir gan vārds, gan uzvārds, bet vai katram no mums par to ir stāsts?

Šogad aprit 20 gadu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, kas uzsver, ka ne tikai lietas un vietas, ko varam redzēt un aptaustīt, ir vērtīgas un saglabājamas, bet arī tas, ko varam piedzīvot ikdienā – dziesmas, stāsti, tradīcijas, svētku svinēšana, valoda – ir nozīmīga kultūras mantojuma daļa; tas ir nemateriālais jeb dzīvais kultūras mantojums.

Tā kā nemateriālo mantojumu iedzīvina kopiena, kas to praktizē un nodod tālāk, konferences mērķis bija rosināt līdzdalību savas kultūrtelpas apzināšanā un bagātināšanā, veicinot kopienas locekļu dialogu – kā rīku izmantojot stāstu.

Stāstot vietu, lietu un cilvēku stāstus, katra vietējā kopiena no dažādiem skatupunktiem izsaka, formulē, rada, nostiprina un pārveido savu identitāti, vienlaikus radot un bagātinot savu kultūrtelpu. Stāsts, stāstītprasme ir iespēja radošai pašizpausmei, kas vienlaikus ir paaudžu savstarpējas saziņas un sapratnes veicināšana, kopīgu vērtību apzināšana un kopienas stiprināšana.

Konferences ievaddaļā sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidroja, kā caur vārdiem un stāstiem veidojas sabiedrība. Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna ar sadarbības partneriem Valmieras novadā – Agitu Lapsu un Guntu Daļecku – dalījās LIVIND pilotprojekta pieredzē, ievācot vārda un uzvārdu stāstus Valmieras novadā. Plašāk ŠEIT.

Pieredzes apmaiņu konferences dalībnieki turpināja iepazīstot, kā stāsti var stiprināt un saliedēt kopienas dažādās Latvijas kultūrtelpās. Aija Vitmane no Katlakalna stāstnieku kopienas stāstīja par kopienas iesaisti, veidojot ikgadēju sarīkojumu un apkopojot tematiskus stāstus Katlakalna stāstu burtnīcās. Vilhelmīne Jakimova un Sigita Trūpa no Preiļu Galvenās bibliotēkas iepazīstināja ar Latgales kultūrtelpai un amatiem veltīto stāstnieku festivālu sagatavošanas pieredzi, kā arī ar citām stāstniecības iniciatīvām Preiļu novadā. Plašāk ŠEIT.

Folkloras kopas „Kūrava” vadītāja Ina Celitāne skaidroja, kā, iesaistot pašvaldību un kopienu, ir iespējams izveidot starptautisku sadarbību. Savukārt māksliniece Dace Liepa dalījās pieredzē, kā ienācējam ir iespējams iesaistīties un iedzīvināt kopienu, daloties stāstniecības pasākumu rīkošanas pieredzē Ziemeļvidzemē.

Konferences otrajā daļā Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Aelita Ramane iepazīstināja klātesošos ar Latvijas stāstnieku asociācijas 2024. gada darba plānu un iecerēm. Ieskatu Latvijas Okupācijas muzeja videoliecību kolekcijā, kurā ir atrodami gan vārda un uzvārda, gan dzīvesstāsti, deva Latvijas Okupācijas muzeja Audiovizuālā krājuma glabātāja Evita Feldentāle.

Konferenci organizēja Latvijas Stāstnieku asociācija, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Okupācijas muzeju.