Ministru kabinets (MK) 29. septembrī lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) virzīto Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu,* kas cita starpā paredz pakāpeniski palielināt valsts budžeta līdzfinansējumu, lai 2033. gadā sasniegtu 50% finansiālā ieguldījuma no valsts iepretim 50% pašvaldības finansējumam, atbilstoši slodzes likmei un nostrādātajam apjomam.
“Jau 2019. gadā pie manis atnāca Dziesmu svētku kustības vadošie pārstāvji un mēs sākām meklēt risinājumus, kā nodrošināt godīgu Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma sistēmu, cenšoties izlīdzināt pašvaldību un valsts ieguldījumu kolektīvu vadītāju atalgojumā. Šo mērķi, atgriežoties ministra amatā, es izvirzīju kā savu prioritāro darbu. Sarunās ar nozari, profesionāļiem un pašvaldībām esam rūpīgi strādājuši, lai izveidotu ilgtermiņa atalgojuma modeli, lai Dziesmu un deju svētku kustības uzturētāju ikdienas finansējums būtu atbilstošs novērtējums ieguldītajam darbam. Šis finansējuma modelis līdzsvaros valsts un pašvaldību ieguldījumu un atbildību Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanā. Un šis ir arī būtisks ieguldījums mūsu tautai tik nozīmīgās tradīcijas saglabāšanā, nodrošinot Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju profesijas prestižu un uzsverot tās nozīmīgumu. Ilgi gaidīts un sen nepieciešams lēmums,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Jau ziņots, ka reformas izstrādē Latvijas Nacionālais kultūras centrs veica individuālas pārrunas ar pašvaldībām, izvērtēja iegūtos rezultātus un apkopotos datus par māksliniecisko kolektīvu vadītāju nodarbinātības un atalgojuma praksi, kā arī ņēma vērā saņemtos priekšlikumus no pašvaldībām un citām institūcijām turpmākai sistēmas pilnveidei.
Izvērtējuma rezultāti apliecināja, ka māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma noteikšanas prakse pašvaldībās ir daudzveidīga – tiek piemēroti gan ārējie, gan iekšējie normatīvie akti, sasniedzot ļoti atšķirīgus atalgojuma rezultātus. Līdz ar šodienas lēmumu paredzēts uzsākt māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas maiņu, saglabājot iepriekšējo valsts budžeta mērķdotācijas modeli, vienlaikus to pilnveidojot, nodrošinot caurskatāmāku finansējuma piešķiršanu, maksājumu pēc faktiskajiem izdevumiem un pakāpenisku valsts līdzdalības palielināšanu.
Piedāvātās izmaiņas paredz rosināt pašvaldības izmantot valsts un pašvaldību institūciju vienotās atlīdzības sistēmas 8. mēnešalgas grupas viduspunktu (2026. gadā tas noteikts 377 eiro apmērā), aprēķinot atalgojumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem. Un pakāpeniski palielināt valsts budžeta mērķdotāciju, lai 2033. gadā sasniegtu finansējuma ieguldījuma proporciju 50% valsts un 50% pašvaldība atalgojuma veidošanā, atbilstoši slodzes likmei un nostrādātajam apjomam.
2026. gadā māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumam piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas apjoms ir 2,3 miljoni eiro. Reforma paredz turpmāk ik gadu pakāpeniski paaugstināt valsts budžeta mērķdotāciju par 15% gadā, lai sešos gados valsts budžeta mērķdotācija pašvaldībām sasniegtu 5,4 miljonus eiro (gadījumā, ja G1 un G2 kolektīvu vadītājiem ir atšķirīga atlīdzība). Savukārt, ja no 2029. gada visiem māksliniecisko kolektīvu vadītājiem maksā valsts budžeta dotāciju 200 eiro, bet pieaugumu veido pakāpeniski katru gadu, sākot no 2029. gada, valsts budžeta mērķdotācijas pieaugums būtu 5,7% gadā. Ja no 2029. gada visiem māksliniecisko kolektīvu vadītājiem maksātu vienādu valsts budžeta mērķdotāciju – 200 eiro - reforma prasītu papildu 1,4. miljonus eiro gadā.
Informatīvā ziņojuma izpildi 2027. un turpmākajos gados paredzēts nodrošināt KM budžetā pieejamo resursu ietvaros, tajā skaitā atbilstoši turpmākajos gados gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā piešķirtajam finansējumam.
*- Informatīvais ziņojums „Par konceptuālā ziņojuma “Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu” pirmā risinājuma varianta izvērtēšanu un reformas turpināšanu”.