2026. gada 27. septembrī mūžībā devusies ilggadējā Tautas lietišķās mākslas studijas „Bārbele” vadītāja, Tautas daiļamata meistare, Latvijas Amatniecības kameras Goda meistare tekstilrokdarbu amatos, Dr.sc.ing. Dagmāra Prīberga.
Dagmāru Prībergu atcerēsimies kā dzīvespriecīgu, mērķtiecīgu, enerģisku, zinātkāru, godīgu un radošu cilvēku. Viņas dzīve un darbs daudzus gadu desmitus bija cieši saistīts ar Latvijas tautas lietišķo mākslu, tradicionālo amatniecību un nemateriālo kultūras mantojumu. Un tieši tāpēc - tik ļoti ieguldot savu sirdi un darbu jomā, kuru pārzina un mīl, Dagmāra rūpējās par to, lai tautas lietišķā māksla un tradicionālā amatniecība tās daudzveidībā Latvijas un starptautiskajā sabiedrībā būtu pamanāma kā vērtība, lai tā tiktu pētīta, būtu pieejama ikvienam un tiktu nodota tālāk nākamajām paaudzēm.
Daudziem tautas lietišķās mākslas meistariem, amatniekiem, studiju vadītājiem un - vienkārši laikabiedriem Dagmāra bija kolēģe, skolotāja, padomdevēja un mūžīgās iedvesmas avots. Kopš 1989. gada viņa vadīja Tautas lietišķās mākslas studiju „Bārbele” (Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums”), kur aktīva un cilvēciski satuvinājusies amatniecības kopiena līdz izcilībai izkopa rokdarbu prasmes. Dagmāra savas zināšanas neliedza nevienam, jo viņai bija svarīgi, lai paaudzēs atstātais mantojums, kas tika iedzīvināts arī caur viņas pieredzi – turpinātos, saglabājot gan tradicionālās vērtības, gan ļaujoties jaunradei.
Dagmāras spēcīgā personība noteica arī viņas profesionālo darbību. Esot tautas lietišķās mākslas ekspertei Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centrā (tagad – Latvijas Nacionālais kultūras centrs) - vairāki gadi veltīti Latvijas tautas lietišķās mākslas jomas stratēģiskajai vadībai un attīstībai. Dagmāra devusi ieguldījumu arī valsts kultūrpolitikas attīstībā, koordinējot tautas mākslas un sabiedrības līdzdalības jautājumus Latvijas Republikas Kultūras ministrijā. Darbs ar jauno paaudzi Dagmārai deva ticību un spēku tam, ko pati dara ikdienā, tāpēc paldies to Rīgas Tehniskās universitātes studentu vārdā, kuriem bija lemts iepazīt Dagmāru docentes un lektores lomā.
Neatsverams bija Dagmāras darbs sabiedriskajā sektorā. Viņa bija viena no biedrības „Latviešu tautas mākslas savienība” dibinātājām un ilggadēja tās valdes priekšsēdētāja. Tāpat viņa bijusi biedrības „Latvijas Inovatīvais dizains” valdes locekle.
Dagmāras nozīmīgs ieguldījums ir jomas profesionāļu un pētnieku kopdarbā, Latvijā izveidojot Nemateriālā kultūras mantojuma normatīvo bāzi (likumu) un Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma dzīvo vērtību sarakstu. Pateicoties tieši viņas neatlaidīgajam darbam, atvedot no Zviedrijas uz Latviju atpakaļ reiz zudušas unikālas zināšanas un prasmes, tagad arī Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta viena no vērtībām ir knipelēto mežģīņu darināšanas prasmes un, kas jo īpaši – ir papildinājies mežģīņu darinātāju skaits.
Dagmāra ir daudzu nozīmīgu tautas lietišķās mākslas nozares projektu autore un organizatore, tostarp viņa ir 2003. un 2008. gada Dziesmu un deju svētku Tautas lietišķās mākslas izstāžu „Novadi” un „Es vidū” mākslinieciskās koncepcijas autore, kā arī 2013.gada Dziesmu un deju svētku Tautas lietišķās mākslas izstādes „Dziesma top citādi” koncepcijas līdzautore. Personālizstādes „50”, „Melni-baltā”, „Tērps”, „Rīgas jumti” un „Gadalaiki” ir tikai dažas no plašā izstāžu klāsta, kas tapušas Dagmāras radošās darbības rezultātā. Viņa ir arī mākslas albuma „Meistari” (2003), kā arī monogrāfiju „Senās mežģīnes Latvijā” (2007) un „Mežģīņu mantojums Latvijā. Senās mežģīnes. Praktiskā grāmata” (2016) autore. Tāpat Dagmāra ir koordinējusi vairākas tautas lietišķās mākslas meistaru izstādes un meistarklases ārpus Latvijas - Itālijā, Islandē, Japānā, Portugālē, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā.
Dagmāras mūža darbs ir novērtēts ar valsts apbalvojumiem: 2012. gadā viņa ir saņēmusi Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu Latvijas amatniecības kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un 2014. gadā viņa ir apbalvota ar Atzinības krustu par ieguldījumu tautas mākslas nozares attīstībā un saglabāšanā.
Dagmāras dvēsele pa latvietim mītisko Garo pupu jau devusies tālajā ceļā. Savukārt ieskandējot zemes virsū kluso Veļu laiku, mēs Dagmārai domās teiksim paldies par mūža devumu un paturēsim viņu gaišā piemiņā, turpinot viņas iesākto.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs izsaka visdziļāko līdzjūtību Dagmāras Prībergas ģimenei, tautas lietišķās mākslas studijas „Bārbele” saimei, meistariem, kolēģiem un katram, kuram Dagmāra viņa dzīvē bija nozīmīgs un mīļš cilvēks.
Atvadīšanās no Dagmāras Prībergas šā gada 1.oktobrī, plkst.13.00 Asaru kapu kapličā, Jūrmalā.