Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ir izsludinājis metu konkursus par XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas izstrādi un īstenošanu pieciem koncertiem: Koru lielkoncertam, Latviešu skatuviskās dejas lieluzvedumam, Pūtēju orķestru koncertam, Kokļu mūzikas koncertam un Noslēguma koncertam.
Piedāvājumi jāiesniedz LNKC klātienē (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14–7, Rīga) līdz 2026. gada 16. martam plkst. 17.00. Konkursa dalībnieks var būt fiziska vai juridiska persona, kā arī personu apvienība.
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētki (Svētki) notiks 2028. gada jūlijā. Metu konkursu mērķis ir iegūt mākslinieciski augstvērtīgus Svētku koncertu mākslinieciskās koncepcijas metus, ko caurvij Svētku virstēma "Sirdsapziņa" un tās atslēgvārdi: mantojums, vērtības, gudrība, sirsnība, cieņa.
Virstēmas autors dzejnieks, publicists Henriks Eliass Zēgners: ““Sirdsapziņas” tēmas ideja izriet no tautasdziesmām un to apceres latviešu dzejas tradīcijā. [..] Tautasdziesmu vērtību sistēmā tiek godāta gudrība, čaklums, nesavtība, žēlsirdība, drosme, tās nopeļ slinkumu, skaudību, vardarbību un ļaunumu, tajās nav lišķības vai patosa. Sirdsapziņu var skatīt kā mantoto zināšanu un ētisko principu iemiesojumu cilvēkā, kas ļauj sajust labestības vērtību. Šī tēma aicina iet ceļu, kurā Dziesmu un deju svētki sniedz iespēju caur tautas mākslu konceptuāli pievērsties individuālām un kolektīvām pārdomām par nozīmīgo – garīgām un cilvēciskām vērtībām, liekot lietā poētiskā mantojuma gudrību. [..]”
Metu konkursi tiek organizēti atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajai kārtībai. Tie ir izsludināti Elektronisko iepirkumu sistēmā, un konkursu nolikumos ir noteikts pieejamais finanšu apjoms jeb līgumcena māksliniecisko koncepciju izstrādei un īstenošanai. Iesniedzot piedāvājumu, pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā cena nedrīkst pārsniegt plānoto līgumcenu. Tajā netiek ietverta pilna apjoma mākslinieciskā realizācija, audiovizuālais nodrošinājums, scenogrāfijas realizācija un producēšana, kam paredzēts atsevišķs finansējums. Tā apjoms dalībnieku zināšanai ir norādīts konkursu nolikumos.
Konkursiem paredzētas divas kārtas – metu konkurss un sarunu procedūra. Žūrijas komisijas izvērtēs dalībnieku iesniegtās metu idejas un to īstenošanas piedāvājumu, nosakot trīs visaugstāk novērtēto vietu ieguvējus. Dalībnieks, kura piedāvājums būs guvis visaugstāko novērtējumu un atbildīs kvalifikācijas prasībām, tiks aicināts uz sarunu procedūru par iepirkuma līguma nosacījumu izpildi.
Metu konkursa piedāvājums sagatavojams un iesniedzams LNKC atbilstoši nolikumos noteiktajai kārtībai, kas paredz stingru dalībnieku anonimitātes ievērošanu.
Tiešsaistes seminārs par metu konkursiem
LNKC aicina uz semināru 21. janvārī plkst. 11.00 platformā MS Teams, kurā interesentiem tiks sniegts informatīvs atbalsts metu konkursu piedāvājumu sagatavošanai. Saite uz semināru.
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku LATVIEŠU SKATUVISKĀS DEJAS LIELUZVEDUMA mākslinieciskās koncepcijas izstrāde un īstenošana
XXVIII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVIII Deju svētku (Svētku) latviešu skatuviskās dejas lieluzveduma koncerti plānoti 2028. gada 7. un 8. jūlijā BTA "Daugavas stadions", Rīgā.
Metu konkursā tiek gaidīti Svētku latviešu skatuviskās dejas lieluzveduma mākslinieciskās koncepcijas piedāvājumi ar spilgtu un saprotamu māksliniecisko ieceri, ko caurvij Svētku virstēma "Sirdsapziņa" un kas jaunā kvalitātē atklāj latviešu skatuviskās dejas žanra daudzveidību, parādot izcilākās horeogrāfijas, jaunrades iespējas un inovācijas.
Par mākslinieciskās koncepcijas izklāstu
Deju lieluzveduma mākslinieciskās koncepcijas aprakstā ir jāietver mākslinieciskā, muzikālā, režisoriskā un scenogrāfiskā iecere, kā arī koprepertuāra veidošanas principi. Izvēlētajam koprepertuāram jāapliecina latviešu skatuviskās dejas daudzveidība un kopdejošanas tradīcijas spēks. Lieluzveduma mākslinieciskajā koncepcijā un tās aprakstā jāakcentē nacionālās kultūras iezīmes jaunradē un tautas tērpa valkāšanas kultūra.
Deju lieluzvedums jāveido vecuma (jauniešu, vidējā paaudzes, senioru) un kvalitātes grupām (A, B, C, D, E, F grupas). Plānotais Svētku dalībnieku skaits – līdz 18 000 dejotāju no 14 gadu vecuma. Muzikālās partitūras hronometrāža - līdz 2 h. Kopējā deju lieluzveduma norises hronometrāža - līdz 2,5 h. Svētku latviešu skatuviskās dejas lieluzveduma dienas koncerta mākslinieciskā risinājuma nodrošinājumam ir jābūt līdzvērtīgam lieluzveduma vakara koncerta mākslinieciskā risinājuma nodrošinājumam.
Par plānoto finansējumu
Plānotā līgumcena par visu iepirkuma priekšmeta apjomu jeb Svētku latviešu skatuviskās dejas lieluzveduma mākslinieciskās ieceres izstrādi un īstenošanu nepārsniedz 82 667,00 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa). Līgumcenā netiek ietverta pilna apjoma mākslinieciskā realizācija, audiovizuālais nodrošinājums, scenogrāfijas realizācija un producēšana, kam paredzēts finansējums līd 661 581,00 eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Kopējās plānotās Svētku latviešu skatuviskās dejas lieluzveduma mākslinieciskās koncepcijas izstrādes un īstenošanas izmaksas veido norādītā līgumcena un meta realizācijas, producēšanas izmaksas, nepārsniedzot 744 248,00 eiro (bez pievienotā vērtības nodokļa). Sagatavojot piedāvājumu, jārēķinās ar norādīto finansējuma apjomu. Iesniedzot piedāvājumu Sarunu procedūrai, pretendenta finanšu piedāvājumā norādītā cena nedrīkst pārsniegt plānoto līgumcenu.
Metu konkursa žūrijas komisija
Iesniegtos piedāvājumus vērtēs žūrijas komisija: režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Indra Roga; etnomūziķis, komponists, producents Artūrs Uškāns; Dziesmu un deju svētku virsvadītāja, XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncerta “Kopā Augšup” radošās grupas pārstāve, Cēsu novada deju kolektīvu virsvadītāja, Deju ansambļa “Daiļrade” mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne; horeogrāfe, Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvās padomes priekšsēdētāja, Ādažu, Siguldas, Saulkrastu, Ropažu novadu latviešu skatuviskās dejas kolektīvu virsvadītāja, Tautas deju ansambļa “Kalve” mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja; horeogrāfs, LNKC Latviešu skatuviskās dejas nozares konsultatīvās padomes loceklis, Latvijas Universitātes deju ansambļa “Pērle” repetitors, Pasaules latviešu apvienības 2x2 deju projektu vadītājs un deju kopas dibinātājs Juris Gogulis; horeogrāfs, dejas pedagogs, Vidējās paaudzes deju kopas “Dziga” un senioru deju kopas “Kūmys” vadītājs Ilmārs Dreļs; Rīgas un Jelgavas valstspilsētu deju kolektīvu virsvadītājs, Latvijas Universitātes Tautas deju ansambļa “Dancis” un Vidējās paaudzes deju kolektīva “Dancis” mākslinieciskais vadītājs Rolands Juraševskis.