Latvijas Nacionālais kultūras centrs izdevis katalogu un rakstu krājumu “Amats. Māksla. Mēs”, kas ir XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādes “Mēs” katalogs un kolektīvā monogrāfija – Latvijas Mākslas akadēmijas divpadsmit pasniedzēju un studentu radošās sadarbības rezultāts ar Latvijas Nacionālās kultūras centru, ko sekmēja Kultūras ministrijas finansētā Valsts pētījumu programma. Katalogu iespējams iegādāties Tautas lietišķās mākslas izstādē “Mēs” Sporta 2 kvartālā, Rīgā.
Kolektīvās monogrāfijas desmit rakstos publicēti pētījumu rezultāti par amata un mākslas sinerģiju, to atklājot rakstos, arhīvos, muzeju krājumos un intervējot cilvēkus. Katalogā fiksēti ap 1300 mūsdienu tautas lietišķās mākslas pratēju vārdi un 3700 darbu nosaukumi, ko radījuši 123 tautas lietišķās mākslas studijas un individuālie autori.
LMA pētījumos atsegtas Latvijas muzeju krājumu vērtības. Evija Vasilevska ar Latgales Kultūrvēstures muzeja materiālu palīdzību atklāj Latvijas kultūras identitātei vērtīgās Latgales podnieku dienas. Nu jau tradicionālās dziesmu un deju svētku tautastērpu skates pirmsākumus un attīstību pēdējo divdesmit piecu gadu laikā parāda Lindas Rubenas un Dainas Lāces teksts. Tam materiāli meklēti un atrasti muzejos, arhīvos un senlietu krātuvēs, kā arī privātajās kolekcijās. 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma ornamenta un dekorā iedziļinājās studentes Santa Sleikša un Una Valtere. Muzeju krājumos meklēti un izzināti etnogrāfisko ekspedīciju liecības un autentiskie piemēri. Lasītājiem ir iespēja izzināt vietējā kokā grieztās Kurzemes un Zemgales sprēslīcas, kā arī krāšņās ziediem un augu ornamentiem izšūtās vīriešu zīļu jostas.
Padziļināti izzināta Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas daiļamatu meistaru kartotēka. Studentes to pārrakstījušas un digitalizējušas, izstrādājot datu kopu, precizējot, ka 4020 personības ieguvušas augstās pakāpes amata statusu. Izstādē “Mēs” pārstāvēti 156 Tautas daiļamata meistari (TDM), tomēr mūsdienu Latvijas sabiedrībā sāk izzust zināšanas un informācija par Tautas daiļamata meistariem. 2000. gadā TDM statusu ieguva pēdējie reizi. Darbs ar TDM kartotēku iedvesmoja studentes Nikolu Rundāni, Jūliju Abramovu un doktoranti Elīnu Veilandi-Apini izzināt keramiku, dzintara apstrādi un tekstilamatniecību. Tapis raksts par keramiku 20. gadsimta otrajā pusē, dzintara apstrādes amatu un mākslu, pētīta tekstilamatniecības jēdzieniskā daudzveidība. Kartotēka katram pētniekam var pavērt niansētāku skatījumu uz amatu un mākslu Latvijā. Vēl pirms TDM kartotēkas digitalizēšanas Inese Sirica un Elīna Veilande-Apine veica pētījumu par 20. gadsimta 70.–80. gadu tekstilmāksliniecēm – Tautas lietišķās mākslas studiju vadītājām. Pētījumā izdevās uzrādīt laikmetīgās tekstilmākslas klātbūtni tautas lietišķās mākslas veicēju darbos.
21. gadsimta idejas un domas par mākslu, amatu, dizainu un ekoloģiju lasāmas Ievas Krūmiņas, Barbaras Ābeles un Šarlotes Baškevicas rakstos. Adīt un lāpīt zeķes ir prasme, kas Latvijā ir saglabājusies līdz mūsdienām un 2022. gadā triumfēja Starptautiskā Milānas dizaina mesē “Salone del Mobile”, pārsteidzot pasaules skatītājus ar cilvēcību un pārmantoto gudrību darbā “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes”. Šarlote Baškevica piedalījās adīto zeķu vešanā un Milānu, 2022. gadā viņa absolvēja LMA Tekstila specializāciju ar maģistra darbu “Kompostskomposts”. Tekstilmāksliniece aicina aizdomāties par dabas un cilvēka mijiedarbību. Radīt un reizē būt daļai no ekosistēmas, saudzējot bijušo, esošo un nākamību.
2023. gada Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādes “Mēs” katalogs cildina mūsdienu amata kopēju vārdus un darbus. Roku darba, iepriekšējo paaudžu mantojuma izpēte dzimtas īpašumos, muzeju krātuvēs, publicētajos un nepublicētajos rakstos, iegūtās zināšanas skolās un augstskolās, studijās un izstādēs – šis process ir līdzvērtīgs skolai – prasme parādīt paveikto, sarunāties, diskutēt, redzēt citu veikumu un iespēja novērtēt savējo. Vairāk nekā 3700 mūsdienu tautas lietišķās mākslas priekšmetu izstādē atklāj rokām veidoto materialitāti apvienojumā ar etnisko kultūras mantojumu – amatu un zināšanām par to. Grāmatās lasāma izstādes komandas – Mārtiņš Heimrāta, Baibas Vaivares, Jura Leitāna un Daces Pudānes – koncepcija un Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas ekspertes Lindas Rubenas sastādītais katalogs, skatāmas Lindas Rubenas un fotomeistara Ulda Muzikanta izstādei “Mēs” darbu atlases procesā tapušās fotogrāfijas.
Rakstu krājuma sastādītāja Dr. art. Inese Sirica, kataloga sastādītāja Linda Rubena. Mākslinieks: Rauls Liepiņš
Makets: “Al secco”
Redaktore: Elita Priedīte
Pētījumu autores: Barbara Ābele, Jūlija Abramova, Šarlote Baškevica, Ieva Krūmiņa, Dr.art. Daina Lāce, Linda Rubena, Nikola Rundāne, Inese Sirica, Santa Sleikša, Una Valtere, Evija Vasilevska, Elīna Veilande - Apine.
Fotogrāfi: Uldis Muzikants un Linda Rubena. Grāmatā izmantoti materiāli un fotogrāfijas no Latvijas muzeju, Latvijas Nacionālā kultūras centra, tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieku un rakstu autoru personīgajiem krājumiem un arhīviem.
Izdevēji: Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Latvijas Mākslas akadēmija.
Pētījumi veikti Latvijas Republikas Kultūras ministrijas izstrādātās Valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai 2020.–2022. gadam” ietvarā īstenotā projekta “Kultūras kapitāls kā resurss Latvijas ilgtspējīgai attīstībai”/CARD LMA apakšprojektā “Etniskais mākslā. Amatniecība lietišķajā un tēlotājā mākslā, dizainā un arhitektūrā” no 2020. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim.