Latvijas kultūras vēstnieku kursi
Foto - Valdis Ošiņš
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

2026.gada 12. novembrī Salaspils koncertzālē notika izglītojošo semināru cikla “Latvijas kultūras vēstnieki 2026: atmiņa, tehnoloģijas un saliedētība” noslēdzošais seminārs “Kultūra un saliedētība”. Tajā kultūras jomas profesionāļi pievērsās kultūras lomai saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā, vietējo kopienu aktivizēšanā.

Semināru atklāja filozofijas doktors un pētnieks Māris Kūlis ar priekšlasījumu “Kultūra kā saliedētības sākums un mērķis”. Viņš akcentēja kultūras neizmērāmo un simbolisko dimensiju, uzsverot, ka kultūras nozīmi un ietekmi nevar pilnībā izskaidrot vai novērtēt ar racionāliem, kvantitatīviem kritērijiem. Cilvēki pasauli uztver un izprot arī caur simboliem, nozīmēm un kopīgiem priekšstatiem. Tādēļ kultūra nav tikai instruments sabiedrības saliedētības veicināšanai – tā pati ir viens no sabiedrības kopības pamatiem, veidojot kopīgu identitāti, piederību un izpratni par pasauli.

Ar valsts politikas virzieniem saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā iepazīstināja Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Saliedētas sabiedrības politikas departamenta direktore Jeļena Štaicāne. Viņa īpaši uzsvēra autentiskas pilsoniskās līdzdalības nozīmi un pašorganizēšanās lomu sabiedrības dzīvē, norādot, ka iedzīvotāju iniciatīvas un iesaistīšanās ārpus tradicionālajām formālajām organizācijām kļūst arvien nozīmīgākas. Šī tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā.

Semināra turpinājumā kultūrvietu veidotājs Kaspars Lielgalvis no biedrības “Totaldobre” iepazīstināja ar kultūras dzīves aktivizēšanas metodi sabiedrības saliedētības veicināšanai. Tās pamatā ir vietējā konteksta izpēte, iedzīvotāju interešu un vajadzību apzināšana un pašu iedzīvotāju rosinātu kultūras aktivitāšu veidošana, sniedzot tam nepieciešamo koordinējošo un organizatorisko atbalstu. Prezentējot metodes izmantošanas pieredzi Čiekurkalnā, Jaunliepājā un Gulbenes novadā, Kaspars Lielgalvis uzsvēra, ka iedzīvotāju pašu iniciētas un veidotas aktivitātes ne tikai bagātina vietējo kultūras dzīvi, bet arī veicina savstarpējo uzticēšanos, sadarbību un piederības sajūtu.

Īpaša semināra daļa bija veltīta praktiskiem piemēriem, par Gulbenes novada pieredzi stāstīja Ilze Vanaga, iepazīstinot ar Beļavas muižas kungu mājas revitalizācijas piemēru un tajā veidojošos mantojuma kopienu. Viņa uzsvēra, ka kultūras mantojuma saglabāšana nav tikai ēkas fiziska atjaunošana – būtiski ir veidot cilvēku piederību vietai, iesaistīt viņus tās nākotnes veidošanā un radīt iespējas mantojumu izmantot un piepildīt ar mūsdienīgu saturu. Beļavas muižā tas īstenojas gan kopīgās talkās un attīstības vīzijas veidošanā, gan izglītojošās norisēs, koncertos, mākslas un radošajās darbnīcās, dzejas rezidencēs un citās kopienas iniciatīvās. Šis piemērs apliecina, ka kultūras mantojums var kļūt par nozīmīgu kopienas pašorganizēšanās, sadarbības un vietējās identitātes stiprināšanas pamatu. 

Savukārt Astrīda Znota iepazīstināja ar Čiekurkalna apkaimes iniciatīvām, kas top kaimiņu sadarbībā, satuvinot apkārtējos iedzīvotājus un sniedzot lielākas iespējas radošām izpausmēm. Abu piemēru prezentācijas rosināja diskusiju par vietējo iedzīvotāju līdzdalību un spēju pašiem veidot savu kultūrvidi.

Semināru cikls “Latvijas kultūras vēstnieki 2026: atmiņa, tehnoloģijas un saliedētība” šogad piedāvāja kultūras nozares profesionāļiem iespēju padziļināti pievērsties trim aktuāliem kultūras attīstības aspektiem – kultūras mantojuma un kolektīvās atmiņas nozīmei, tehnoloģiju un mākslīgā intelekta iespējām kultūras sektorā, kā arī kultūras lomai sabiedrības saliedētības un pilsoniskās līdzdalības veicināšanā. Seminārus apmeklēja aptuveni 70 aktīvie kultūras dzīves veidotāji no dažādiem Latvijas novadiem.

Semināru ciklu organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Tālākizglītības centru un domnīcu “CultureLab”. Ciklu finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Kultūras centri